Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.
Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.
Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.
Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.
Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.
Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru – 88% no kopējā valsts parāda – veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un septembrī – 10 gadu obligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā.
Tā kā obligāciju termiņi atbilda tā brīža investoru interesei, pieprasījums pēc obligācijām bija augstāks nekā piedāvājums, maija emisijā sasniedzot 2,5 miljardus eiro un septembra emisijā attiecīgi – 3,3 miljardus eiro. Tādējādi Valsts kases izvēlētais obligāciju emisijas laiks un augstais investoru pieprasījums darījumos ļāva aizņemties uz izdevīgiem finanšu nosacījumiem, skaidrots pārskatā.
Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi tradicionāli veidoja bankas, aktīvu pārvaldītāji un starptautiskās finanšu institūcijas no Eiropas valstīm – Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Ziemeļvalstīm un citām.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles ar primāro dīleru starpniecību, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām eiroobligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2028. līdz 2033. gadam.
Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos.
Valsts vērtspapīru izsolēs 2025. gadā piedalījās primārie dīleri – kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi, proti, banka “Citadele”, “Luminor Bank”, “SEB bankas”, “Swedbank” un “Erste Group Bank”. 2026. gada februārī Valsts kase paplašināja valsts vērtspapīru izsoļu dalībnieku loku, noslēdzot primārā dīlera līgumu ar “DZ Bank”, kas ir viena no lielākajām Vācijas bankām.
Ar primāro dīleru starpniecību piesaistīto resursu apmērs 2025. gada izsolēs sasniedza 950 miljonus eiro, teikts pārskatā. Valsts kase 18 izsolēs piedāvāja dažāda termiņa vērtspapīrus. Pēc Valsts kasē skaidrotā, šāda pieeja uzlabo vērtspapīru likviditāti, kā arī veicina tirdzniecību otrreizējā tirgū. Kopš izsolēs tiek piedāvāti tikai eiroobligāciju papildu laidieni, ir palielinājusies starptautisko investoru interese pēc Latvijas valsts vērtspapīriem, ļaujot piesaistīt resursus ar izdevīgām procentu likmēm, norāda Valsts kasē.
Lai nodrošinātu valsts parāda vērtspapīru pieejamību sākotnējā tirgū plašākam investoru lokam, Valsts kase 13 izsolēs piedāvāja vērtspapīrus ar minimālo iegādes apmēru 1000 eiro. Pārējās 2025. gadā rīkotajās izsolēs piedāvāti vērtspapīri ar iegādes apmēru 100 000 eiro.
Investoru pieprasījums un Valsts kases piedāvājums izsolēs koncentrējās uz vērtspapīriem ar atlikušo dzēšanas termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Investoru pieprasījums pārsniedza pārdoto apmēru vidēji trīs reizes, atsevišķās izsolēs – arī sešas reizes.
Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc likvīdiem valsts vērtspapīriem un procentu likmēm izsolēs atspoguļojot tirgus likmju samazinājuma tendences, fiksētais ienesīguma līmenis bija robežās no 2,42% līdz 3,378%, atkarībā no termiņa un situācijas tirgū, teikts pārskatā.
Lasiet arī: Kas Bražei maciņā – algā vien saņemti vairāk nekā 100 000 eiro