Kremlis draud veikt “atriebības” triecienu Kijivai, tostarp pret “lēmumu pieņemšanas centriem”, ja Ukraina “iejauksies” Uzvaras dienas militārajā parādē Maskavā 9. maijā, vēsta Dialog.ua.
Krievija “mudinājusi” ārvalstu vēstniecību pārstāvjus iepriekš pamest Kijivu, jo Krievijas armija uzbruks Ukrainas galvaspilsētai, ja Ukrainas bruņotie spēki “iejauksies” militārajā parādē Maskavā 9. maijā. Šādu paziņojumu izplatījusi Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Zaharova apgalvoja, ka Krievijas armija veiks “atriebības” triecienu ne tikai pret Kijivu, bet arī pret “lēmumu pieņemšanas centriem”. Viņa sacīja, ka Rietumu diplomātiem šis brīdinājums jāuztver “ļoti, ļoti nopietni”.
Zaharova arī ziņoja, ka ārvalstu vēstniecības Kijivā jau it kā ir saņēmušas notu ar aicinājumu evakuēties.
Draudi no Krievijas Ārlietu ministrijas izskanēja neilgi pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis reaģēja uz Krievijas okupācijas armijas pārkāptajiem pamiera nosacījumiem, ko Ukraina noteica naktī no 5. uz 6. maiju. Ukrainas līderis uzsvēra, ka Kijiva sniegs “taisnīgu atbildi” uz Krievijas uzbrukumiem pēc pamiera pasludināšanas. Viņš uzsvēra, ka militārās parādes rīkošana Maskavā 9. maijā pašlaik ir atkarīga no Ukrainas armijas.
Krievija nav oficiāli reaģējusi uz Ukrainas 6. maijā noteikto pamieru.
Pirms tam Krievijas diktators Vladimirs Putins vienpusēji pavēlēja ievērot pamieru 8.-9. maijā. Zelenskis uzskata, ka šis ir Putina taktisks solis, lai neļautu Ukrainas bezpilota lidaparātiem traucēt militāro parādi Maskavā, kas ir viens no Kremļa galvenajiem propagandas centieniem. Pēc pamiera paziņošanas ar Ukrainu Krievija sāka gatavoties masveida raķešu triecienam Ukrainai.
Arī Krievijas valsts medijos izteikti draudi Kijivai, ja Ukraina neievēros pamieru 9.maijā, kad Krievijā atzīmē Uzvaras dienu. Krievi publicējuši “mērķu sarakstu”, cenšoties “atrunāt” Ukrainu no triecienu veikšanas, vēsta Dialog.ua.
Krievijas federālie televīzijas kanāli, tostarp propagandistes Olgas Skabejevas raidījumi, atklāti nosauca potenciālos mērķus Kijivā plaša mēroga raķešu triecienam uzbrukuma gadījumā Maskavai, gatavojoties 2026. gada 9. maija parādei. Eksperti to uzskata par psiholoģiska spiediena mēģinājumu.
Krievijas propagandistu video ir nosaukti vairāki mērķi: Valdības kvartāls, kurā atrodas Augstākās Radas, Ministru kabineta un Prezidenta biroja ēkas. Tāpat arī tiesībaizsardzības iestādes: SBU galvenā mītne un citi lēmumu pieņemšanas centri, kā arī diplomātiskās iestādes. Riska zonā iekļautas ārvalstu vēstniecības, kas atrodas pilsētas centrā, tostarp Armēnijas, Latvijas un Japānas, kā arī Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas vēstniecības.
Lielākā daļa neatkarīgo analītiķu un militāro ekspertu uzskata, ka šie apgalvojumi ir klasiska blefošana un šantāža.
Uzbrukumi NATO vēstniecībām būtu nepieredzēta eskalācija. Žurnālists Maikls Veiss norāda, ka šie draudi ir “izmisīgs mēģinājums” piespiest Rietumvalstis izdarīt spiedienu uz Kijivu, lai izvairītos no pazemojuma parādes dienā. Viņš arī uzsver, ka Krievija jau regulāri uzbrūk Kijivai, neņemot vērā diplomātu drošību.
Eksperti norāda, ka uzbrukumi administratīvajām ēkām Kijivas centrā nemainīs situāciju frontes līnijās un neietekmēs kara iznākumu, bet gan kalpos tikai iekšpolitiskās propagandas un iebiedēšanas mērķiem.
Lasiet arī:
Izlūkdienestu dati: Šoigu, iespējams, plāno apvērsumu pret Putinu
“Kārtējais pierādījums par sapuvušo sistēmu,” – Dāvids Krūmiņš komentē dronu nokrišanu
Ekologi atklāj, kādu “pārsteigumu” šovasar Tuapses pludmalē var piedzīvot krievu tūristi
VP: Izplatās nepatiesas ziņas, ka uz vilciena Rīga – Daugavpils nokritis ukraiņu drons
Divu pilnmēnešu mēnesis maijs – labvēlīgākie datumi finansēm, attiecībām un karjerai