“Latvija pirmajā vietā” (LPV) frakcijas deputāti piedalījās Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025. – 2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma debatēs, kur asi kritizēja valdības līdzšinējo veikumu valsts ekonomiskās situācijas attīstības jomā un straujās lejupslīdes apturēšanā.
Uzrunājot Saeimu LPV frakcijas vārdā un vēršoties pie finanšu ministra Arvila Ašeradena, frakcijas vadītāja Linda Liepiņa teica: „Fiskālās konsolidācijas plāna nav. Nodokļu politikas plāna nav. Izdevumu samazināšanas scenārija nav. Automātisku pretkrīzes mehānismu nav. Prioritāšu saraksta krīzes gadījumam nav.”
Liepiņa norādīja: “Kopumā šis, tā sauktais Progesa ziņojums, rada satraucošu iespaidu. Valdība vienlaikus publiski uztur optimistisku ekonomikas izaugsmes stāstu, bet pašā dokumentā atzīst augstu varbūtību pesimistiskajam scenārijam: būtisku budžeta deficīta pieaugumu un nopietnus fiskālos riskus. Taču šiem riskiem neseko ne konkrēts rīcības plāns, ne skaidra prioritāši politika, ne sabiedrībai godīgi pateikts, kādu cenu par šīm prognozēm nāksies maksāt nākotnē.
Kamēr valdība turpinās lidināties mākoņos starp optimistiskajiem un pesimistiskajiem scenārijiem bez reāla plāna, cilvēki turpinās vienkārši jautāt: “Kad dzīvosim labāk?””
Ceturtdien, 7. maijā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis Ekonomiskās politikas debatēs Saeima deputātus iepazīstināja ar Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam Progresa ziņojumu, uzsverot galvenos līdz šim sasniegtos rezultātus un iezīmējot turpmākos rīcības virzienus ekonomikas izaugsmes paātrināšanai – uzņēmumu mērogošanu, produktivitātes celšanu, kapitāla pieejamību un birokrātijas mazināšanu.
Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir mērķtiecīga uzņēmumu mērogošana un birokrātijas mazināšana, kas vienlaikus paaugstina produktivitāti un atbrīvo mazo uzņēmumu attīstības potenciālu. Ziņojumā skaidri norādīts, ka lielāki uzņēmumi nozīmē straujāku attīstību, savukārt mazāks administratīvais slogs rada labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai, informē Ekonomikas ministrija.
“Uzņēmumu izaugsme un birokrātijas mazināšana ir savstarpēji papildinoši virzieni. Jo mazāk šķēršļu, jo vairāk iespēju uzņēmumiem augt, investēt un eksportēt. Latvijas izaugsmes pamatā ir ne tikai jaunu uzņēmumu rašanās, bet arī esošo uzņēmumu spēja konkurēt. Mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, kuros lielie uzņēmumi var augt straujāk, bet mazajiem uzņēmējiem tiek nodrošināta vienkārša, saprotama un attīstību veicinoša vide,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Viens no centrālajiem mērķiem ir veicināt uzņēmumu izaugsmi līdz 50 miljonu eiro apgrozījumam un vairāk. Atbalstot vismaz 70 vidējo uzņēmumu izaugsmi līdz lielo uzņēmumu segmentam, iespējams panākt kopējā apgrozījuma pieaugumu par 8.5 miljardiem eiro.
Lai šo izaugsmi nodrošinātu, būtiska loma paredzēta kapitāla pieejamības uzlabošanai, tostarp attīstot jaunus finanšu instrumentus sadarbībā ar pensiju fondu pārvaldītājiem un ALTUM.
Vienlaikus produktivitātes paaugstināšana noteikta kā prioritāte, proti, nozīmīga daļa publisko investīciju tiks novirzīta tieši uzņēmumu efektivitātes celšanai.
Ne mazāk svarīgs virziens ir birokrātijas mazināšana, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Plānots, ka līdz 2028. gadam valsts iestādes nodrošinās pilnībā digitalizētu datu apriti, kur uzņēmēji informāciju iesniedz tikai vienu reizi, bet iestādes savstarpēji ar to apmainās reāllaikā. Papildus tam paredzēts ieviest automatizētu nodokļu aprēķinu mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 200 tūkstošiem eiro, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošos datus. Tas būtiski samazinās administratīvo slogu un vienkāršos uzņēmumu ikdienas darbību.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazajiem uzņēmumiem, kas veido 93% no visiem Latvijas uzņēmumiem un nodarbina ievērojamu daļu privātajā sektorā strādājošo. EM uzsver, ka tieši šai uzņēmumu grupai nepieciešama vienkārša, saprotama un prognozējama uzņēmējdarbības vide.
Vienlaikus ziņojums apliecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šobrīd virza neliels, bet spēcīgs uzņēmumu kodols, proti, aptuveni 2.7% uzņēmumu rada divas trešdaļas no kopējā produktivitātes pieauguma. Tas skaidri parāda, cik nozīmīga ir uzņēmumu spēja augt, kļūt lielākiem un konkurēt starptautiskajos tirgos.
EM uzsver, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsmei jābūt vienai no galvenajām valsts prioritātēm, jo tikai spēcīga ekonomika spēj nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu tādām būtiskām nozarēm kā aizsardzība, veselība un izglītība.
Lasiet arī:
Ukraiņi piedāvājuši programmu, kas ziņo par droniem, bet Latvija atteikusies – atklāj Helmanis
Publisko objektus, kas cietīs, ja Ukraina neievēros 9.maija pamieru; izskan arī Latvijas vārds
Izsmej Krievijas lēmumu “Uzvaras dienas” parādi aizvadīt bez militārās tehnikas
Gatavojas apspiest “specoperāciju”: izstrādā plānu, kā “pārdot” krieviem mieru bez uzvaras
Trīs zodiaka zīmes grābs naudu riekšavām jau pavisam drīz, sola astrologi