Klimata pārmaiņas šogad jau nesušas rekordplašus ugunsgrēkus Āfrikā, Āzijā un citviet, un, ziemeļu puslodē iestājoties vasarai, gaidāma situācijas pasliktināšanās, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
No janvāra līdz aprīlim ugunsgrēki jau radījuši plašākus postījumus nekā jebkad iepriekš novērojumu vēsturē. Pētniecības grupas “World Weather Attribution” dati liecina, ka izdeguši vairāk nekā 150 miljoni hektāru zemes, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējais augstākais rādītājs.
Zinātnieki norādījuši, ka šogad varētu tikt pārspēti augstākās gaisa temperatūras rekordi, kas var izraisit smagu sausumu un plašu ugunsgrēkus. Cilvēku radītās klimata pārmaiņas papildinās īpaši spēcīgs El Ninjo (El Niño) efekts. Londonas Karaliskās koledžas meža ugunsgrēku eksperts Teodors Kīpings (Theodore Keeping) sacīja, ka daudzviet pasaulē ugunsgrēku sezona vēl nav sākusies, tās krasais sākums un El Ninjo prognozes nozīmē, ka sezona būs īpaši smaga. Viņš pastāstīja, ka Āfrika šogad izdeguši jau 85 miljoni hektāru zemes.
Kīpings neierasti plašos ugunsgrēkus Āfrikā saista ar krasu pāreju no īpaši slapjiem laika apstākļiem uz ekstrēmu sausumu. Lielais nokrišņu daudzums ļāvis izaugt daudz zālei, kas, iestājoties sausuma, kļūst par viegli uzliesmojošu materiālu, kas ļauj izplatīties milzīgiem savannas ugunsgrēkiem.
Āzijā pirmajos četros gada mēnešos izdeguši 44 miljoni hektāru zemes, kas ir teju par 40% vairāk nekā 2014.gadā,
kad arī plosījās plaši un smagi ugunsgrēki. Vissmagāk cietušas Indija, Mjanma, Taizeme, Laosa un Ķīna.
Kīpings brīdināja, ka, El Ninjo izraisot ekstrēmu karstumu un sausumu Austrālijā, Kanādā, ASV un Amazones lietusmežos, risks plašiem ugungrēkiem pieaugs. Tas varētu būt augstākais vēsturē, ja izveidosies spēcīgs El Ninjo. Pasaules Meteoroloģijas organizācija aprīlī informēja, ka El Ninjo varētu sākties maijā. Tas varētu izraisīt ilgstošu sausumu Austrālijā, Indonēzijā un daļā Dienvidāzijas, plūdus citos reģionos, un paaugstināt gaisa temperatūru.
El Ninjo ir anomāli liels (virs 0,5 grādiem pēc Celsija vairāk nekā 5 mēnešu laikā) okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums. Vislielākā ietekme tam ir uz Dienvidu puslodi. Atlantijas okeānā šajā periodā ir mazāk viesuļvētru, bet Klusajā okeānā – vairāk, bet Eiropu klimata fenomens ietekmē mazāk.
Lasiet arī: Kā Izraēlas dalība Eirovīzijā var uz visiem laikiem mainīt konkursu