Eiropas Savienība plāno paplašināt medikamentu ražošanu blokā, piedāvājot ražotājiem valsts atbalstu un atlīdzību par ES ražotiem produktiem, vēsta “Politico.”
Pēc vairāk nekā 12 stundas ilgām diskusijām Eiropas Parlaments un ES Padome vienojās par jaunu publisko iepirkumu kritēriju ieviešanu, kas ļautu atteikties no priekšrokas došanas lētākajiem medikamentiem, tā vietā izvēloties piegādes ķēdes drošību. Jaunais likums vērsts uz atkarības mazināšanu kristiski svarīgo medikamentu piegādē no tādām valstīm kā Indija un Ķīna, piegādes ķēžu daudzveidības veicināšanu un vietējās ražošanas atbalstu.
Covid-19 pandēmijas laikā paļaušanās uz dažām valstīm, kas turklāt ir ārpus ES, izraisīja kristiki svarīgu medikamentu trūkumu. Tas blokam jau ilgstoši ir problēmjautājums, un jebkāda aizķeršanās ražošanā ietekmē ES krājumus.
Kipras veselības ministrs Neofīts Čaralambidess sacīja, ka nevajadzētu just satraukumu par to, vai viņam tuvākajā aptiekā vai slimnīcā būs pieejami nepieciešamie medikamenti, piemēram, antibiotikas. Ministrs uzsvēra, ka panāktā vienošanās ir rīcība, lai mazinātu bloka ievainojamību un veicinātu Eiropas spēju ražot medikamentus un to sastāvdaļas tuvāk mājām.
Iepriekšējo desmitgažu laikā Eiropas medikamentu piegādes ķēdes arvien vairāk pārcēlušās uz trešajām valstīm, kur ražošana ir lētāka. Medicīnas sektors norādījis, ka
tendenci pastiprinājuši ES valstu apjomīgie iepirkumi, kuros priekšroka dota lētākajiem medikamentiem.
Kritisko medikamentu likumā šai problēmai pievērsta uzmanība, tāpat kā ASV centieniem paplašināt medikamentu ražošanu. EP vadošais sarunu vedējs par likumu, Tomislavs Sokols (Tomislav Sokol) sacīja, ka šie ir centieni saglabāt Eiropas industriju, kas, viņaprāt, ir ļoti būtiski.
Izmaiņas iepirkumu noteikumos bija starp pretrunīgāk vērtētajiem mēriem, par ko ES likumdevēji vienojās agrā 12.maija rītā, un šai tēmai vien tika veltītas vairāk nekā četras stundas. EP vēlējās, lai medikamentu iepirkumos tiktu dota priekšroka tiem kritiski svarīgajiem medikamentiem, kuri vismaz par 50% ražoti ES. Kompromiss, kas panākts, ļauj iepirkumu rīkotājiem dot priekšroku blokā ražotiem produktiem, ar atlīdzību, kas palielinās atbilstoši Eiropā ražoto medikamentu proporcijai.
Valstu valdības iebildušas pret obligātu ES ražotu produktu iekļaušanu, jo sagaidāms, ka šie medikamenti ir dārgāki. Ņemot vērā, ka Eiropas veselības aprūpes sistēmas jau izjūt finansiālu spiedienu, dārgāku medikamentu izmaksas būs grūti iekļaujamas.
Jaunajā likuma tekstā iekļauti arī kritēriji tā dēvētajiem ES industriāli stratēģiskajiem projektiem,
kas paredzēti, lai veidotu, modernizētu un palielinātu kritisko medikamentu ražošanas kapacitāti. Projekti saņems valsts vai ES finansiālo atbalstu, bet tiem būs jāpakļaujas skaidriem nosacījumiem, tostarp jāapņemas pirmkārt strādāt Eiropas tirgum.
Parlamenta panākums ir arī tādu zāļu, kas ir dārgas un paredzētas reto slimību terapijai, iekļaušana likumā, kas nozīmē, ka tās būs iekļaujamas gan valsts atbalsta programmās, gan vienotajos iepirkumos, tā padarot medikamentus pieejamākus, īpaši mazākajās bloka dalībvalstīs.
Izmaiņas paredz atteikties no līdz šim ES obligātās medikamentu pārdales, kad zāles tiek nodotas valstīm, kam tās tajā brīdī trūkst. Tajā pašā laikā valstis vienojās vairot krājumu caurspīdīgumu.
Turpmāk valstis varēs apvienoties, lai iepirktu medikamentus, tā palielinot pirktspēju un nodrošinot plašāku piekļuvi zālēm, toties no likuma svītrota sadaļa, kas ļāva Eiropas Komisijai piedalīties kopīgos zāļu iepirkumos, kas tika uzskatīta par iejaukšanos valstu darbā.
Lasiet arī: ES: Lidsabiedrības nedrīkst celt cenu pēc biļešu pārdošanas vai atteikt kompensāciju
