Itālijas premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni) izdara spiedienu uz Briseli, lai panāktu Eiropas Savienības fiskālo noteikumu mīkstināšanu, kas ļautu valdībām tikt galā ar Irānas konflikta izraisīto ekonomisko satricinājumu, raksta “Politico.”
Vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen) Meloni pieprasījusi, lai enerģētikas krīzes risināšanai vajadzīgās investīcijas un ārkārtas mēri tiktu izslēgti no bloka Izaugsmes un stabilitātes pakta noteikumu prasībām. Pašlaik regulējums paredz, ka ES dalībvalstu valdību budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Itālijas premjerministre vēstulē rakstījusi, ka krīze Tuvajos Austrumos un spriedze ap Hormuza šaurumu, kas papildina kara Ukrainā atstāto ietekmi, jau šobrīd smagi ietekmē enerģijas cenas, un šo slogu iznes ģimenes un uzņēmēji.
Meloni norādija, ka, tieši tāpat, kā no pakta prasību aprēķina izslēgti aizsardzības izdevumi, arī ar enerģētikas jomu saistītās izmaksas nevajadzētu ņemt vērā. Viņa uzstāja, ka ir jābūt politiskajai drosmei atzīt, ka šobrīd arī enerģētikas drošība ir Eiropas stratēģiskā prioritāte, un rakstīja, ka vēlas, lai aizsardzības izdevumiem piesaistītie noteikumi uz laiku tiktu piemēroti arī ārkārtas vajadzībām eneģētikas jomā.
Premjerministres ierosinājumi izskanējuši viņas valdībai trauslā brīdī. Aprīlī ES apstiprināja, ka Romas 2025.gada budžets pārkāpis Briseles fiskālos noteikumus. Atzinums papildinājis Itālijas tieslietu referenduma iznākumu, kas Meloni jau bija pamatīga sakāve.
Sagaidāms, ka ES secinājumi liks valdībai ierobežot izdevumus pirms vēlēšanu gada.
Aptaujas rāda, ka Meloni centriski labējā koalīcija daļa pozīcijas ar centriski kreisajiem sāncenšiem.
Kopš ASV un Izraēlas uzbrukumi 28.februārī aizsāka karu Irānā, Eiropa saskārusies ar strauji augošām enerģijas cenām, un pieaug bažas par gāzes krājumiem, traucējumiem naftas pārstrādes rūpnīcu darbā un iespējamu aviācijas degvielas trūkumu. Pašlaik praktiski slēgtais Hormuza šaurums bija svarīgs tranzīta ceļš apmēram 20% no pasaulē izmantotās naftas.
Līdz šim Brisele turējusies pretī aicinājumiem veikt plašas izmaiņas ES politikā, lai tiktu galā ar krīzi. Šogad EK jau atvairījusi Austrijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas un Portugāles prasību piemērot virspeļņas nodokli uzņēmumiem, kas gūst papildus ieņēmums Irānas kara dēļ. 17.maijā EK lika noprast, ka vilcinās īstenot Meloni ierosinājumus. Paziņojumā Itālijas medijiem EK pārstāvis Olofs Gills (Olof Gill) sacīja, ka ES jau piedāvājusi valdībām virkni iespēju, lai tiktu galā ar krīzi.
Lasiet arī: ECB brīdina par iespējamu procentu likmju kāpumu