Eiropas Centrālā banka (ECB) virzās uz procentu likmju celšanu, lai neļautu naftas cenu šokam radīt nekontrolējamu inflāciju, raksta “Politico.”
Runājot ar “Politico,” Maltas bankas vadītājs Aleksandrs Demarko (Alexander Demarco) izteica viedokli, kas atšķīras no citu politikas veidotāju teiktā, kuri aicinājuši būt pacietīgiem un mudinājuši iegūt plašākus datus pirms stingrāku lēmumu pieņemšanas. Viņš piekrita, ka ECB jāsaglabā uzticība datiem un lēmumi jāpieņem no tikšanās uz tikšanos, taču neizrādīja optimismu par virzienu, kurā norāda informācija. Demarko 11.maija intervijā sacīja, ka cerības tikt cauri naftas cenu šokam sāk izbalēt, un izskatās, ka konflikts ieilgs un naftas cenas arī turpmāk būs augstas.
Pat tad, ja pirms kārtējās ECB tikšanās 11.jūnijā karš Irānā beigsies, enerģētikas tirgus var neatdzist pietiekami, lai ļautu saglabāt līdzšinējo procentu likmju līmeni. Demarko teica, ka infrastruktūrai nodarītais kaitējums ir tik liels, lai energoresursu cenas joprojām būtu augstākas nekā pirms konflikta. Tāpat arī ilgstošs pamiers neatjaunos piegādes ceļus, ja kuģošana caur Hormuza šaurumu turpinās būt bīstama.
Šis ir jau otrais smagais satricinājums enerģētikā, ko Eiropa pieredz četru gadu laikā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ECB sākotnēji uztvēra energoresursu cenu kāpumu kā īslaicīgu problēmu, tomēr tās ietekmēja visu ekonomiku, paaugstinot inflācijas prognozes un algu līmeni, ar laiku paceļot inflāciju virs 10%.
Aprīļa tikšanās laikā ECB saglabāja procentu likmi nemainītu,
par spīti tam, ka inflācija uzkāpa virs 3%, norādot, ka vidēja termiņa prognozes joprojām rāda cenu spiediena mazināšanos. Tajā pašā laikā ECB lika noprast, ka jūnijā procentu likmes varētu augt. Demarko ir apņēmis neatkārtot 2022.gadā pieļautās kļūdas, un sacīja, ka politikas veidotājiem jāaptur energoresursu cenu paaugstināšanās radītā inflācija un to ietekme uz vidēja termiņa prognozēm. Lai gan vēl nav redzamas pazīmes straujam inflācijas kāpumam, viņš brīdināja, ka šis ir tikai sākums, un tādas lietas nenotiek vienas dienas laikā.
Demarko atteicās komentēt, cik reizes būs jāceļ procentu likmes. ECB esot apņēmusies veidot monetāro politiku tā, lai vidējā termiņā inflācija stabilizētos 2% līmenī, un tam varētu pietikt ar vienreizēju procentu likmju celšanu, bet tikpat iespējams, ka tas būs jadara vairākkārt. Tirgi pašreiz paredz trīs ECB procentu likmju celšanas reizes, savukārt lielākā daļa ekonomikas ekspertu sagaida maigāku pieeju.
ECB dillema ir, ka, paceļot procentu likmes laikā, kad kavētas energoresursu piegādes, jau tā novājinātā ekonomika saņems nākamo triecienu. Līdz ar to
vairāki politikas veidotāji aicina nesteigties un dziļāk izvērtēt datus,
lai saprastu, vai nepieciešama procentu likmju celšana.
Vairāki ekonomisti, tostarp “Berenberg Bank” galvenais ekonomists Holgers Šmīdings (Holger Schmieding) un “EFG Bank” galvenais ekonomists Stefans Gerlahs (Stefan Gerlach) norādījuši, ka ECB jābūt pacietīgai. Šmīdings atklātajā vēstulē 11.maijā rakstīja, ka Irānas karš un tā sekas smagi ietekmē ekonomiku: “Ar vāju izaugsmi un pieaugot bezdarbam, darbinieki diez vai spēs panākt ievērojamu algu pieaugumu. Arī uzņēmumi nespēs pārcelt visas papildu izmaksas uz klientiem.”
Demarko atbalsta ECB prognozes, kas liecina, ka no recesijas varēs izvairīties, bet atzina risku, ka krīze varētu kļūt pietiekami smaga, lai liktu pievērsties degvielas taupīšanai. Ja tā notikšot, tad esot reāls risks, lai iestātos recesija, bet pagaidām līdz šim punktam nav nonākts.
Lasiet arī: Karadarbība Irānā palielina bažas par inflāciju; ECB rīkosies stingri