Pentagons pieņēmis negaidītu lēmumu atcelt 4000 ASV karavīru izvietošanu Polijā, un divas poļu Aizsardzības ministrijas amatpersonas devušās uz Vašingtonu skaidrot situāciju, raksta “Politico.”
Polijas aizsardzības ministra vietnieki Pavels Zalevskis (Paweł Zalewski) un Cezārs Tomčiks (Cezary Tomczyk) centīsies noskaidrot sīkāku informāciju par to, ko Zalevskis nodēvēja par “pārpratumu.” Zalevskis TOK FM radio 18.maija rītā sacīja, ka neviens Polijā nezināja, ka plānotā karavīru rotācija tiks apturēta.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Hegseth) apmulsinājis Varšavu, apturot sen plānoto karavīru izvietošanu Polijā. Tikmēr Pentagona preses sekretārs Džoels Valdezs (Joel Valdez) sacīja, ka lēmums neesot bijis pieņemts pēdējā brīdī.
Polijā ir apmēram 10 000 ASV karavīru, no kuriem lielākā daļa ir rotācijā pa valsts militārajām bāzēm, un Varšava amerikāņu klātbutni uzskata par būtisku, lai aizsargātos pret Krieviju. Hegseta lēmumu Vašingtonā kritizējuši abu partiju pārstāvji, un Polija ir apjukusi par ministra lēmumu. ASV iepriekš ziņojusi, ka no Vācijas atsauks 5000 karavīrus. Tas notika pēc tam, kad Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) kritizēja ASV un Izraēlas uzbrukumus Irānai, bet Polija nav šādu kritiku izteikusi, un NATO sastāvā ir valsts, kas aizsardzībai procentuāli no IKP atvēlējusi lielāko izdevumu daļu.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja, ka poļi ir vislojālākie sabiedrotie, un amerikāņiem to ir vērts atcerēties.
Tusks ASV lēmumu saistīja ar loģistikas jautājumiem, un piebilda, ka tas neatstās tiešu iespaidu uz Polijas aizsardzības spējām.
Poļu izbrīnu pasvītroja aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs (Władysław Kosiniak-Kamysz), kurš sacīja, ka viņs nevienā brīdī nav ticis informēts par ASV plānu samazināt savu karavīru klātbūtni Polijā. Viņš teica, ka saprot, ka notiek pārkārtošanās process, bet tas nedrīkst notikt uz tik stingras sabiedrotās kā Polijas rēķina: “Mēs esam sevi pierādījis un uzticams sabiedrotais, un tādēļ mēs sagaidām partnerību, draudzīgas attiecības un labu informācijas apmaiņu.”
Plānots, ka Kosiņaks-Kamišs un Polijas bruņoto spēku komandieris Veslavs Kukula (Wiesław Kukuła) šonedēļ tiksies ar ASV armijas virspavēlniecības priekšsēdētāju ģenerāli Denu Keinu (Dan Caine) un ASV vadošo ģenerāli Eiropā Aleksu Grinkeviču (Alexus Grynkewich).
Polija ir tuva ASV politiskā un militārā sabiedrotā, un viena no lielākajām ASV ieroču pircējām Eiropā. Kosiņaks-Kamišs uzsvēra, ka ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) iepriekš solījies nesamazināt ASV karavīru skaitu Polijā. Tuska valdība un ASV labējiem spēkiem draudzīgais Polijas prezidents Karols Navrockis (Karol Nawrocki) parasti pauž atšķirīgus uzskatus, bet abas puses uzstāj, ka Vašingtonai Polija ir nelokāms sabiedrotais. Tusks sacīja, ka pārskatīt ASV jauno stratēģiju nav poļu uzdevums, tomēr viņš vēloties atgādināt, ka amerikāņiem Polijā ir draugi.
Navrocka padomnieks ārlietu jautājumos Marcins Pšidačs (Marcin Przydacz) preses konferencē Romā sacīja, ka valdība pilnīgi noteikti var rēķināties ar prezidenta atbalstu, jo šis ir Polijas drošības jautājums. Tomēr Pšidačs lika noprast, ka Tuska izteikumi par to, ka ir šaubas par ASV lojalitāti Eiropas aizsardzībai varētu būt bijuši nelietderīgi. Padomnieks norādīja, ka aicina valdību apvaldīt pret ASV vērsto naratīvu, jo tas nepalīdz – tas nav noderīgs Polijas drošībai, un ir bezatbildīgs. Tusks uz to atbildēja, sakot, ka nevienam nevajadzētu izjust kārdinājumu riskēt ar Polijas drošību īstermiņa politisko interešu dēļ.