“Var gadīties, ka drons nevis nokrīt pļavā vai mežā bet, nedod Dievs, ietriecas kādā mājā. Ja viņi lido, tāda varbūtība nepārprotami pastāv,” taujāts par pēdējo dienu notikumiem, kad Latvijas gaisa telpas robežām regulāri pietuvojās vai tās pārkāpa sprāgstvielām bruņoti militārie droni, ziņu portālam BNN.LV saka bijušais Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.
“Nedomāju, ka par to stipri jāuztraucas, bet šeit noteikti lielākai nepieciešamībai un aktivitātei jābūt no bruņotajiem spēkiem, robežsardzes, policijas,” pauž bijušais NBS komandieris. Pēc viņa teiktā daudz straujāka un aktīvāka darbība nepieciešama tieši no bruņoto spēku puses, lai būtu iespēja šos dronus pārtvert, notriekt, panākt, lai viņi nespētu nodarīt ļaunumu civilajiem objektiem, cilvēkiem, ēkām, infrastruktūrai. “Dronus pamanīt ir diezgan sarežģīti un grūti, tādēļ jādomā par dažāda veida sensoriem, kuri nepārprotami pastāv. Un otra lieta – mums ir pietiekami daudz Zemessardzes vienību, tajā skaitā Latgales reģionā, kuras būtu spējīgas veidot mobilās brigādes un darīt kaut ko, lai šos dronus neitralizētu.” J.Maklakovs BNN arī norāda, ka dronu ielidošana Latvijas gaisa telpā nepārprotami būs arī nākotnē.
Bijušais NBS komandieris arī pauž, ka pretgaisa aizsardzības iegādi un visas tās sistēmas izstrādi būtu nepieciešams veikt triju Baltijas valstu ietvaros.
“Latvija, Lietuva un Igaunija ir ļoti mazas valstis, un šeit mēs saprotam, cik svarīga ir sadarbība. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, katrai valsti atsevišķi to darīt ir ļoti, ļoti dārgi. Šeit tiešām būtu nepieciešams izvērtēt triju Baltijas valstu sadarbību. Jo, kā redzam no pēdējiem notikumiem, Igaunija tika informēta par to, ka lido drons, un tas arī palīdzēja to notriekt. Nepieciešamība pēc tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveides triju Baltijas valstu sadarbības ietvaros ir ļoti svarīga, tāpat arī politiskā līmenī pieņemti attiecīgi lēmumi.”
Lūgts komentēt Ukrainas Ārlietu ministrijas teikto, ka Krievija ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem apzināti novirza Ukrainas dronus uz Latvijas teritoriju, J.Maklakovs skaidro, ka droni lido, balstoties uz globālo navigāciju, un ir iespējams tos maldināt. “Pastāv tā saucamais spoofings (identitātes viltošana), dronu maldināšana vai radioelektroniskā pretdarbība. Šajā gadījumā – vai tas bija spoofings, kad [droni] tika maldināti un parādītas nepareizas koordinātes, ka viņi attiecīgi novirzījās uz Latvijas reģionu, vai arī viņi mēģināja aplidot radioelektroniskās pretdarbības zonu, meklējot to vājāko vietu, kur viņi spēj aizlidot līdz sākotnēji noteiktam mērķim. Šie divi varianti ir pilnīgi iespējami.”
Vēl viena būtiska lieta ir Krievijas kārtējā dezinformācijas kampaņa un apgalvojumi, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijai no Latvijas teritorijas.
Juris Maklakovs norāda, ka līdzīga retorika no Krievijas puses izskanējusi jau labu laiciņu atpakaļ. “Ja nemaldos, tad vakar (19.maijā) pirmo reizi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē šis jautājums no Krievijas tika publiski pasludināts, Latvija uz to attiecīgi atbildēja un iesniedza notu. Pirmkārt, tie droni novirzījās no Krievijas un, domāju, to var pierādīt, jo ir gan elektroniskā informācija no radariem, pieejama arī informācija no sensoriem. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņi no Krievijas vai Baltkrievijas ielido Baltijas valstu gaisa telpā un tad atkal lido atpakaļ, apejot radioelektronisko pretdarbību.
Otra lieta. Protams, mēs sadarbojamies ar Ukrainu, un ir pilnīgi skaidrs, ka ukraiņu karavīri šeit parādās. Ja Krievija uzskata to par signālu, ka viņi laidīs no šejienes dronus, es to neuzskatu par pilnvērtīgu versiju, kurai būtu kaut kāds pamats. Pie mums ir gan amerikāņi, gan kanādieši, gan arī vairāku – 12 vai 13 valstu pārstāvji. Tas nenozīmē, ka arī ukraiņi pie mums nevar būt. Krievija vienkārši izsaka savu versiju par to, ka viņiem ir kaut kāda izlūkinformācija par ukraiņu karavīru vizīti vai vēl kaut ko Ādažos, vai, kā viņi tur teica, Lielvārdē, vai vēl kaut kur. Kā mēs zinām, gan prezidentu tikšanās laikā tika piedāvāta sadarbība par pretdarbību droniem, gan arī aizsardzības ministram Sprūdam tāda sadarbība tika piedāvāta. Bet tas nekādi nevarētu būt pilnvērtīgs pamats tam, lai teiktu, ka no šejienes tiks palaisti droni.”
Lasiet arī: Otro dienu pēc kārtas izplatīts brīdinājums par apdraudējumu gaisa telpā Latgalē
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!