Pirms 70 gadiem pieņemtais lēmums apstādīt plašus Japānas apgabalus ar tikai divu sugu kokiem tagad atspēlējas ar putekšņu mākoņiem, kas iedzīvotājiem nes alerģijas, raksta britu raidorganizācija BBC.
Februārī plašu popularitāti ieguva video, kuros bija redzams, kā milzīgi, dūmiem līdzīgi mākoņi veļas no Japānas mūžzaļo koku mežiem. Tie nebija dūmi, bet gan putekšņi, un video vienlaicīgi bija kā brīdinājums valsts iedzīvotājiem, ka ir laiks gatavot sejas maskas un pretalerģijas līdzekļus. Japānas ielas katru pavasari piepilda dažādu paaudžu cilvēki, kuru sejas klāj maskas, un galvenais iemesls ir putekšņu izraisīts siena drudzis. Siena drudzis jeb alerģiskais rinīts Japānā kļuvis par valsts līmeņa krīzi, un tiek lēsts, ka apmēram 43% no populācijas saskaras ar vidējiem līdz vidēji smagiem simptomiem. Salīdzinājumam – Lielbritānijā tie ir 26% un ASV 12-18% no populācijas.
Papildus diskomfortam, šīs alerģijas var izraisīt bezmiegu, samazināt koncentrēšanās spēju, un personas, kas no tām cieš, biežāk saskaras ar citām problēmām, piemēram, astmu un pārtikas alerģijām. Japānas siena drudža sezonas pīķa punktā ekonomiskais iespaids gan slimošanas dēļ, gan samazinātā patēriņa dēļ sasniedz par 1,6 miljardus dolāru dienā.
Alerģiju iemeslam ir mazs sakars ar sliktu vispārējo veselības stāvokli vai piesārņojumu, un tas pat nav saistīts ar vidi tās dabiskajā veidolā.
Siena drudža iemesls ir valsts līderu lēmums pirms vairāk nekā 70 gadiem.
2.pasaules kara laikā naftas un gāzes trūkums lika pievērsties valsts plašāk pieejamajam dabas resursam – mežiem – lai sildītu mājas un turpinātu rūpniecības darbu. Līdz ar to dabiskie meži tika izcirsti, un kalni ap lielajām pilsētām – Tokiju, Osaku un Kobi – vispār palika bez meža segas. Kjušu Universitātes profesors, mežsaimniecības pētnieks Noriko Sato sacija, ka pēc 2.pasaules kara kalni daudzos reģionos palika kaili, izraisot dažādas katastrofas – kalni bez koku klāja palielina iespēju, ka var notikt zemes nogruvumi un plūdi. Līdz ar to tika veikta apmežošana, lai novērstu augsnes eroziju.
Vēloties panākt strauju mežu augšanu, valdība izvēlējās stādīt tikai divas ātri augošas vietējās mūžzaļo koku sugas, lai ātri atgrieztu mežus un nodrošinātu kokmateriālus nākotnes vajadzībām. Tāpēc plašos apgabalos tika sastādīti Japānas ciedri un Japānas cipreses. Šodien šo koku plantācijas klāj apmēram 10 miljonus hektāru jeb apmēram piekto daļu no Japānas sauszemes teritorijas. Problēmu rada tas, ka ciedri un cipreses veido daudz vieglu putekšņu, kas nonāk pilsētās. Tieši putekšņi, kas no monokultūru plantācijām parasti izplatās vienlaicīgi, izraisa lielāko daļu sezonālo alerģiju. Problēma kļūst vēl lielāka, kad koki pārsnieguši 30 gadu vecumu un nobrieduši, un tādi ir lielākā daļa koku pagājušā gadsimta stādījumos.
Sato norādīja, ka putekšņu alerģijas kļuvušas par visas Japānas veselības problēmu, un jautājums ir steidzīgi jārisina. 2023.gadā Japāna pasludināja alerģijas par valsts līmeņa problēmu, un valdība nāca klajā ar ambiciozu plānu – nākamo 30 gadu laikā par 50% samazināt putekšņu apjomu. Pirmais soli būtu samazināt ar ciedru apstādītās platības par 20%. Tomēr mainīt mežus, kas klāj 2% no valsts ir pamatīgs uzdevums, turklāt ar vienkāršu meža nociršanu nepietiks –
ir arī jāstāda jauni koki, lai nepieļautu augsnes eroziju, un neapdraudētu Japānas klimata mērķus.
Pastaiga ciedru un ciprešu plantācijās ir savāda. Visi koki ir vienāda garuma, un mežā tikpat kā nav putnu un kukaiņu. Zemi klāj skujas, un ir maz gaismas vai skaņu. Tas krasi kontrastē ar Japānas dabiskajiem mežiem, kas ir piesātināti ar dzīvību. Mežā esot vairāk koku sugām, arī sugu daudzveidība ir lielāka.
Ņemot vērā, ka monokultūru meži rada lielas problēmas, ir saprotams, kāpēc Japāna cenšas tos aizvietot ar ko citu. Tomēr tas ir izaicinošs uzdevums, jo valstī ir daudz mežu – ar 68% sauszemes, kas klāta ar mežiem, Japāna ir viena no tām pasaules valstīm, kam ir procentuāli lielākās mežu platības. Apmēram trešdalu no tām veido Japānas ciedri un cipreses.
Pat pirms valdības lēmuma 2023.gadā vietējie aktīvisti un bezpeļnas organizācijas bija sākušas plnatāciju mežu pārveidi, un dažviet jau redzams ieguvums. Pašlaik līdzīgi projekti tiek izvērsti citviet Japānā. Viens no tiem paredz Hotani, Osakā, atjaunot mitrājus un pļavas. Piemēram, plānots pārvērst 10 000 hektārus plantāciju meža par pļavā un jauktiem lapu koku mežiem.
Arī Japānas valdība iesaistījusies, tostarp iezīmējot plantāciju mežus, kas paredzēti nociršanai.
Kad 1950. un 1960. gados tika stādītas ciedru un ciprešu plantācijas, netika plānots, ka tās tur paliks uz visiem laikiem. Tolaik tika pieņemts, ka plantācijas pakāpeniski nozāģēs un pārstādīs, tāpat kā tas notika pirms 2.pasaules kara. 1960.gadu beigās un 1970. gados Japānas ekonomika piedzīvoja uzplaukumu, lielās pilsētas sāka izplesties , un izrādījās, ka ievest koksni no citām valstīm, piemēram, Malaizijas un Indonēzijas, ir lētāk. 2011.gadā Japāna izvirzīja mērķi mazāk paļauties uz koksnes importu, un vairāk izmantot vietējos resursus. Vietējās koksnes izmantošana pieauga no 26% 2010. gadā līdz teju 42% 2020.gadā.
Pirms 1960.gadiem Japānā nebija vārda, kas apzīmētu siena drudzi. Pirmo reizi alerģija no ciedru putekšņiem tika konstatēta 1963.gadā, un saskaņā ar pētnieku teikto, tas valstī bija jaunums. Tagad pastāv cerības, ka, atgriežoties pi daudzveidīgākiem mežiem, arī elpot pavasaros kļūs vieglāk.
Lasiet arī: Degvielas cenas pieaug – Eiropas pieprasījums pēc elektroauto arī