Saeima šonedēļ varētu lemt par uzticības izteikšanu politiķa Andra Kulberga (AS) vadītajam Ministru kabinetam, pieļāva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Kulbergu Rīgas pilī.
Valsts prezidents akcentēja, ka Kulbergs viņu iepazīstināja ar topošā Ministru kabineta deklarācijas projektu par darāmajiem darbiem un uzdevumiem. Tāpat Ministru prezidenta amata kandidāts iepazīstināja ar atbildības sadali starp partijām un koalīcijas aprisēm.
Valsts prezidents vērtēja, ka ir panākts būtisks progress, lai Kulbergs varētu virzīties tālāk ar valdības veidošanu. Rinkēvičs atzina, ka sarunas laikā nav pārrunātas konkrētas personālijas, kādas būs nākamajā Ministru kabinetā, taču darbs pie tā notiek.
“Es neredzu būtiskus šķēršļus, lai tie būtu zināmi pavisam drīz, vēlākais rītdienas gaitā, kad visi potenciālie ministru amata kandidāti būtu zināmi,” sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs vērtēja, ka, lai arī kādas skeptiskas domas bijušas iepriekš, tas, ko Kulbergs patlaban ir izdarījis un paveicis ļoti īsā laikā, ir apsveicami. Valsts prezidents atzina, ka tas nebija viegls laiks un tas bija sarežģīts process. Tāpat Rinkēvičs pateicās politiskajām partijām, jo, viņaprāt, attieksme pret šo procesu bijusi atbildīga un konstruktīva.
Viņaprāt, virzība uz priekšu parāda gan politisko partiju, gan politiķu, gan arī Ministru prezidenta amata kandidāta atbildību. Valsts prezidents atzina, ka nelolo nekādas ilūzijas, jo darbs nebūs vienkāršs, un visi labi saprot, ka problēmu ir daudz.
Rinkēvičs uzsvēra, ka darbs notiks vēlēšanu kampaņas laikā, secinot, ka tas nebūs viegli, taču Latvijai svarīgākais un būtiskākais ir iespēja vēl šonedēļ tikt pie valdības, kas bauda Saeimas atbalstu un var darboties pie noteiktu jautājumu risināšanas.
“Es ceru, ka Saeimā būs atbildīgas diskusijas, un es gribētu cerēt, ka Saeima atbalstīs Kulberga vadīto valdību, kā es teicu, šīs nedēļas laikā,” sacīja Valsts prezidents.
Valsts prezidents uzsvēra, ka valdībai ir jābūt lemtspējīgai gan par jautājumiem, kas nav klasificēti kā valsts noslēpums vai ierobežotas pieejamības, gan par jautājumiem, kas tādi ir. Rinkēvičs ir pārliecināts, ka jaunā valdība būs lemtspējīga no pirmās darba dienas. Viņš klāstīja, ka jautājumi, kas attiecas uz valsts noslēpumu un pielaidi valsts noslēpumam, bija būtisks aspekts, kas tika ņemts vērā, izvēloties vienu vai otru ministra amata kandidātu.
Valsts prezidents atzina, ka šīs valdības darbs notiks sarežģītos apstākļos, proti, dažus mēnešus pirms vēlēšanām partijas uzrunās savus vēlētājus un veiks kampaņu.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Ministru prezidenta amata kandidāts un sadarbības partneri ir formulējuši valdības deklarācijas projektu. Valsts prezidents skaidroja, ka šajos uzdevumos ir drošības jautājumi, vēlēšanu nodrošināšana, ekonomika, finanses, budžets un arī pieteiktā cīņa par caurspīdīgāku un atklātāku valsts pārvaldi. Viņaprāt, jācenšas salāgot priekšvēlēšanu intereses ar valstiskām interesēm.
Rinkēvičs norādīja, ka, ievērojot politiskās neitralitātes principu, viņš rūpīgi sekos līdzi un, kur nepieciešams, atgādinās sabiedrībai un arī pats sev, Saeimai, politiskajām partijām un valdībai, kur tomēr ir robežas, kas būtu jāievēro. Valsts prezidents secināja, ka tas ir sadarbības jautājums. Viņš apliecināja, ka prezidenta institūcija ir atvērta sadarbībai ar Saeimu, valdību un Satversmē minētajām institūcijām, lai garantētu valsts stabilu un drošu attīstību un noturību.
Jau rakstīts, ka četras partijas, kuras Kulberga vadībā mēģina veidot jauno valdību, ir sadalījušas atbildības jomas, bet konkrētus ministru kandidātu vārdus nosauks otrdien, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāts Kulbergs.
Plānots, ka “Apvienotā saraksta” (AS) politiķi Kulberga vadītajā valdībā vadīs Finanšu, Tieslietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Visas šīs ministrijas pašlaik vada “Jaunās vienotības” (JV) redzami politiķi.
Nacionālā apvienība (NA) vadīs Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM).
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) faktiski saglabās esošās pozīcijas, zaudējot vadību tikai pār KEM – šis politiskais spēks saglabās Saeimas priekšsēdētāja amatu, kā arī vadīs Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministrijas.
Savukārt “Jaunā vienotība” (JV) savā pārziņā saglabās tikai ārlietu un veselības jomu pārraudzību, kā arī tai nāksies uzņemties vadīt Aizsardzības un Satiksmes ministrijas, kuru pārziņā pēdējos mēnešos bijis visvairāk publiski apspriestu problēmu. Kulbergs neatklāja, vai aizsardzības ministra amatu varētu ieņemt līdzšinējā premjere Evika Siliņa (JV), kura par to pēdējā laikā izrādījusi interesi.
Paredzēts, ka otrdien pusdienlaikā Kulbergs varētu nosaukt personas, kuras ieņems konkrētus ministru amatus.
Iepriekš parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpo kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem.
Valsts prezidents pēc Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis AS politiķim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot ierobežotu laiku. Jauno valdību apņēmušies veidot AS, NA, ZZS un JV.