Vērojot mierīgo jūru, varētu domāt, ka viss ir kārtībā, un jūrniekiem, kuri nevar pamest Persijas līci, dažkārt izdodas piemirst, ka viņi jau trīs mēnešus atrodas karadarbības zonā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pakistānis Hasans Hans, kurš nevēlējās atklāt savu īsto vārdu, sacīja, ka ir dīvaini, cik mierīgi viss izskatās, bet patiesībā cilvēki nemaz nav mierīgi. Šajā Persijas līča daļā viss izskatās mierīgi, bet jūrnieki tādi nav. Hans un 20 000 citu jūrnieku kopš februāra beigām nevar pamest līci, jo Hormuza šaurums ir slēgts. Tas, kas iepriekš bija viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē un pa kuru pārvadāja 20% no pasaulē patērētās naftas un dabasgāzes, tagad ir tukšs, virs tā lido raķetes, savukārt ūdens ir nomīnēts.
Par spīti visam, ka Hana vadītā kuģa komanda centusies pieturēties pie ierastās dienas kārtības, lai gan neviens nevēlas pamest kuģi, kad tiek atļauts paņemt brīvus brīžus, lai izkāptu krastā. Jautras sarunas aizstājis trauksmains klusums, ko pārtrauc vien telefonu vibrēšana. Cilvēki pat miegā salecas pie katras mazākās skaņas. Hans norādīja, ka stress visu laiku ir klātesošs, un visi vienkārši ir noguruši, gan fiziski, gan mentāli.
Starptautiskā Kuģniecības organizācija (IMO) lēš, ka nepareizajā Hormuza šauruma pusē ir apmēram 1600 kuģu. Dažas dienas pēc tam, kad sākās karadarbība,
Irāna slēdza šaurumu, kas ir vienīgais ceļš ārā no Persijas līča, un ir aizliegusi to šķērsot bez nepārprotamas atļaujas.
Kāda cita kuģa kapteinis, Šafikuls Islams, sacīja, ka sajūta ir kā iesprostotiem seklā dīķī – ir tikai viena izeja, un tā ir Hormuza šaurums. Islama vadītais kuģis “Banglar Joyjatra,” kas pārvietojas zem Bangladešas karoga, un uz kura ir 37 000 tonnu Dienvidāfrikai paredzēta mēslojuma, divreiz centies pamest Persijas līci. Abi mēģinājumi bija nesekmīgi.
Kuģi ir pārvietojušies uz citām ostām vai noenkurojušies drošā attālumā no krasta. Pašlaik ūdens un pārtikas piegādes kļūst par arvien spiedīgāku jautājumu. To var izdarīt, neiebraucot ostās, jo Persijas līča valstis, jo īpaši ap Dubaiju, Abu Dabī un Kuveitu, izveidojušas piegādes pakalpojumu tīklu, tomēr pašlaik piegādes prognozēt nav iespējams. Pirmās nepieciešamības preču cenas ir ļoti pieaugušas, jo īpaši ūdenim. “Banglar Joyjatra” nopirktās 180 tonnas ūdens izmaksājušas 11 000 dolāru. Iepriekš sāds ūdens daudzums maksājis starp 1500 un 2000 dolāriem. Kāds korejiešu jūrnieks no cita kuģa sacīja, ka izskatās – tirgotāji izmanto situāciju, lai palielinātu peļņu.
iestrēgušajiem kuģiem, iestājotties vasarai, vajadzēs vairāk ūdens. Gaisa temperatūra jau maijā pārsniedza plus 30 grādus pēc Celsija, un tuvākajā laikā var pakāpties pat līdz 45 grādiem.
Uz Hana vadītā kuģa pagaidām ir gan pārtika, gan ūdens, bet viss esot palicis vienkāršāks.
Joprojām ir iespējams nopirkt vistas un liellopa gaļu, bet dārzeņus un lēcas ir grūtāk atrast.
Neskatoties uz neapskaužamo situāciju, Islams sevi uzskata par veiksminieku. Konflikta otrajā dienā viņa kuģis atradās tikai 200 metrus no Dubaijas Džebela Ali ostas, kurai trāpīja Irānas trieciens. Kopš tā brīža viņš un 30 kuģa apkalpes locekļi vairs nespēj saskaitīt triecienus, ko pieredzējuši. Dažreiz raķetes pārlidojot pāri vienam kuģim, un uz cita nokrīt atlūzas.
Kuģniecības uzņēmumi, kam situācija rada milzīgus zaudējumus, cer, ka varēs samazināt personāla izmaksas. Daudzu jūrnieku līguma termiņš tuvojas beigām, un jau ir nokavētas plaša apjoma apkalpes rotācijas. Ņemot vērā apstākļus, būs sarežģīti atrast pietiekami daudz darbaspēka kuģiem, pat tad, ja karš beigsies.
Lasiet arī: ASV medijs: Tramps vēlas veikt labojumus iespējamajā miera līgumā ar Irānu