Ukraina un tās tuvākie sabiedrotie Eiropā – Lielbritānija, Francija un Vācija – iezīmējuši nosacījumus, lai panāktu taisnīgu un paliekošu mieru, raksta britu raidorganizācija BBC.
Kopīgā paziņojumā pēc sarunām Londonā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer), Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) norādīja, ka stingri iestāsies par Ukrainu.
Pieci nosacījumi iekļauj karadarbības pārtraukšanu, sarunu sākšanu, par pamatu ņemot pašreizējo situāciju kaujas laukā, kā arī pamatīgas drošības garantijas Ukrainai. Eiropieši atkārtoja, ka ASV, neskatoties uz to, ka to prezidents pašlaik koncentrējies uz situāciju Tuvajos Austrumos, jābūt daļai no miera sarunu procesa.
Pērn decembrī ASV vēlējās panākt ātru miera līguma noslēgšanu starp Ukrainu un Krieviju. Kopš tā laika savstarpējie uzbrukumi palikuši tikai niknāki, un Krievija turpina izmantot raķetes un lidrobotus, lai uzbruktu ukraiņu pilsētām. Tikmēr Ukraina demonstrē ievērojami pieaugušās spējas ar jaunu tehnoloģiju palīdzību sasniegt mērķus dziļi Krievijas iekšienē. 6.jūnijā ukraiņu lidroboti trāpīja mērķiem Sanktpēterburgā, kur tobrīd noritēja Krievijas lielākā ekonomiskā foruma pēdējā diena.
Krievu varas iestādes uzbrukumu raksturoja kā iepriekš nepieredzētu.
Vieen dažas dienas iepriekš Kijiva veica uzbrukumu Sanktpēterburgas pievārtē, kad ekonomikas forums tik tikko sākās. Pasākuma atklāšanas dienā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosūtīja Krievija diktatoram Vladimiram Putinam atklāto vēstuli, aicinot aci pret aci pārrunāt iespējamo kara noslēgumu. Putins nav atkāpies no bieži sacītā, ka karš beigsies tikai tad, kad Krievija sasniegs savus mērķus.
Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderi atzinīgi novērtējuši Zelenska vēstuli, un atbalstījuši aicinājumu uzsākt tiešu dialogu starp Ukrainu un Krieviju, iesaistot arīk ASV un Eiropu. Atsaucoties uz Krievijas prasību, ka Ukrainai jāatsakās no plāna pievienoties NATO, eiropieši sacīja, ka Kijivai ir tiesības pašai izvēlēties savu ceļu drošības veidošanai, un alianses ir jāciena.
Lasiet arī: Norvēģijas ārlietu ministrs: ES jāpievienojas miera sarunām, bet ne kā vidutājai