Viedokļa raksts
Pieaugot bažām par minerālmēslu pieejamību, arvien vairāk ekspertu brīdina, ka ilgstoši piegāžu traucējumi var ietekmēt ne vien lauksaimniecības ražošanu un pārtikas pieejamību daudzviet pasaulē, bet arī stiprināt Krievijas ekonomiku, jo daudzas no šīm kravām iet caur agresorvalsts ostām.
Pēdējos mēnešos ASV ir aicinājušas meklēt risinājumus, kas ļautu pasaules tirgū nonākt lielākiem Baltkrievijas minerālmēslu apjomiem, apejot Krieviju. Tas ir būtisks signāls – minerālmēsli arvien biežāk tiek aplūkoti nevis tikai sankciju vai tirdzniecības politikas kontekstā, bet arī kā svarīgs pārtikas un arī globālās drošības elements.
Krievija un tās loģistikas nozare no minerālmēslu tranzīta caur savām ostām ik gadus iekasē aptuveni 500 līdz 600 miljonus eiro, kas veidojas no dzelzceļu pārvadājumiem un ostu pakalpojumiem.
Aizslēdzot minerālmēslu tranzītam savas ostas, šo summu mēs agresorvalstij paši esam uzdāvinājuši. Arī šie miljoni ļauj Krievijai turpināt karu Ukrainā.
Latvijai būtu īpaši rūpīgi jāvērtē notiekošais. Baltkrievija joprojām ir viens no nozīmīgākajiem kālija minerālmēslu ražotājiem pasaulē, savukārt Latvija vēsturiski atradusies vienā no svarīgākajiem reģiona transporta un loģistikas koridoriem. Tāpēc jebkuras izmaiņas minerālmēslu piegāžu ķēdēs neizbēgami skar arī Latvijas intereses – neatkarīgi no politikāņiem, kuri šo tēmu noņem no dienas kārtības un izliekas, ka viss ir kārtībā.
Nav kārtībā. Ja pasaulē tiek meklēti jauni vai atjaunoti minerālmēslu piegādes koridori, tad izšķiroša kļūst ostu infrastruktūra, dzelzceļa savienojumi, termināļi un loģistikas kapacitāte. Tie ir jautājumi par investīcijām, darbavietām, uzņēmējdarbības attīstību un valstu spēju pārmaiņas globālajos tirgos izmantot savā, nevis Krievijas ekonomikas labā.
Eksperti arvien skaļāk brīdina, ka minerālmēslu tirgus problēmas kļūst arī par pārtikas drošības un ekonomiskās drošības jautājumu. Pasaulē jau notiek diskusijas par to, kā, apejot Krievijas dzelzceļu un ostas, nodrošināt stabilākas piegādes un novērst riskus, kas varētu izraisīt vēl straujāku pārtikas cenu kāpumu nākotnē. Pagaidām Krievijas ostu terminālos pārkraušanas izmaksas par tonnu ir aptuveni 20 ASV dolāri, dzelzceļa izmaksas par kravu nogādāšanu ostās – apmēram 28 ASV dolāri.
Paredzams, ka cena turpinās augt un Krievijas kara kasē ieripos arvien vairāk “potaša dolāri”, kuri bumbu veidā turpinās krist uz ukraiņu galvām.
Mums ir iespēja šo situāciju mainīt. Latvijai ir ģeogrāfiskais novietojums, infrastruktūra un profesionālā pieredze, lai pretendētu uz nozīmīgu lomu reģionālajās piegāžu ķēdēs. Tieši tāpēc jaunajai valdībai būtu jāvērtē ne tikai iespējamie izaicinājumi, bet arī ieguvumi, ko Latvijai var dot pārmaiņas pasaules piegāžu ķēdēs. Ja starptautiskajā līmenī tiek meklēti jauni risinājumi minerālmēslu piegādēm, Latvijai ir svarīgi laikus definēt savu lomu šajā procesā.
Runa nav tikai par tranzītu. Runa ir par ostu attīstību, investīcijām, darbavietām un ekonomikas izaugsmi. Kamēr pasaule meklē risinājumus pārtikas drošībai, Latvijai jāspēj saskatīt arī savas iespējas.
Lasiet arī:
KEM izveide bija Kariņa untums, atklāj Kučinskis
Sabiedrotie Eiropā iezīmē piecus nosacījumus kara izbeigšanai Ukrainā
Aļaskā bojāgājušie Latvijas alpīnisti nocelti no Denali kalna
FOTO | Rīgas Centrāltirgus Zemnieku nakts tirgū sākusies vietējo labumu sezona
VIDEO | Soctīklos izsmej krievu aizsargāšanos no ukraiņu droniem