Lai gan ērces ierasti tiek saistītas ar vasaras atpūtu laukos, Igaunijas Veselības pārvaldes galvenā speciāliste Džūlija Gellere (Julia Geller) sacīja, ka arī pilsētās to netrūkst, un tur tās rada pat lielāku risku, raksta “ERR News.”
Pērn Igaunijā vairāk nekā 3300 cilvēku saslima ar vienu no divām valstī sastopamajām ērču pārnēsātajām slimībām Laima slimību vai ērču encefalītu. Arī pilsētās ērces nav nekas neparasts, un risks saslimt ar ērču pārnēsātām slimībām var būt pat augstāks nekā lauku apvidos. Gellere raidījumā “Ringvaade” sacīja, ka ērču populācija lielā mērā ir atkarīga no apkārtējās vides apstākļiem, un tā nav statiska – ērču daudzums atkarīgs no klimata, no tā, vai tiek pļauta zāle un izcirsti krūmi, un citiem aspektiem.
Urbānās vides raksturs var atļaut atsevišķās vietās savairoties vairāk ērcēm, un tām ir plašas iespējas atrast cilvēku vai dzīvnieku, kam piesūkties. Gellere sacīja, ka pilsētā zaļā zonas parasti ir šaurākas un saspiestākas, līdz ar to, ja ērces sāk tur vairoties, to daudzums parasti ir liels. Šādās vietās pārvietojoties cilvēkiem un mājdzīvniekiem, rīkojot piknikus un vedot bērnus rotaļāties, ir liela iespēja arī atnest mājās ērces. Risks vienkārši esot augstāks, jo cilvēki arī nemēdz meža vidū darīt lietas, ko dara pilsētas zaļajās zonās, piemēram, lasīt grāmatas vai rīkot piknikus.
Eksperte norādīja, ka ērču daudzumu var samazināt, regulāri pļaujot zāli. Ērcēm nepatīk tieša saules gaisma, un tās dod priekšroku vietām, kurās var paslēpties.
Kamēr pret ērču encefalītu ir pieejama vakcīna, pret Laima slimību tādas nav.
Papildus šīm slimībām, ērces var arī pārnēsāt dažādus patogēnus, tiesa, šīs infekcijas parasti esot vieglas. Gellere sacīja, ka tad, ja cilvēks citādi vesels un viņa imūnsistēma ir spēcīga, nekas nopietns visticamāk nenotiks.
Galvenā problēma bieži vien ir tas, ka cilvēki nemana ērces piesūkšanos. Tādēļ Gellere ieteica pievērst uzmanību jebkādiem simptomiem, kas parādās pēc tam, kad pavadīts laiks brīvā dabā – pirmie ērču encefalīta simptomi parasti parādās vienu vai divas nedēļas pēc inficēšanās. Vispirms parādās drudzis, cilvēks jūtas slikti, sāp muskuļi un galva. Pēc pāris dienām simptomi pierimst, lai vēl dažas dienas vēlāk atgrieztos, un drudzis ir augstāks. Gellere brīdināja, ka tas jau nozīmē – situācija ir nopietna un jāmeklē mediķu palīdzība.
Savukārt Laima slimība attīstās daudz lēnāk. Lai gan viena no zināmākajām slimības pazīmēm ir plašs apsārtums ap ērces kodiena vietu, tas nebūt neparādās visiem saslimušajiem. Simptomi var parādīties pat vairākus mēnešus pēc ērces piesūkšanās.
Lai izvairītos no saslimšanas, Gellere ieteica izmantot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus un pēc laika pavadīšanas brīvā dabā rūpīgi pārbaudīt gan apģērbu, gan ķermeni.
Lasiet arī: Ukrainas triecieni padziļina degvielas krīzi Krievijas okupētajos reģionos