Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras objektus, pret kuriem šādi uzlidojumi parasti tiek vērsti. Biedrība “Zemnieku saeima” uzsver, ka lauksaimniekiem šobrīd ir nepieciešamas skaidra valsts nostāja un garantijas šādu zaudējumu gadījumā, vienlaikus aicinot piesardzīgi vērtēt nule parādījušos apdrošināšanas piedāvājumus pret ģeopolitiskiem un dronu radītiem riskiem.
“Graudu torņi, kaltes, noliktavas, degvielas glabātavas un citi saimniecības objekti no putna lidojuma var līdzināties naftas bāzēm, degvielas uzglabāšanas infrastruktūrai vai citiem stratēģiskas nozīmes objektiem, kas palielina risku, ka lauksaimniecības īpašumi var tikt apdraudēti tieša trāpījuma, dronu pārtveršanas, neitralizēšanas vai nekontrolētas nogāšanās gadījumā. Šādi incidenti var skart dzīvojamās ēkas, saimniecības ēkas, lauksaimniecības tehniku, kultūraugus, lopkopības objektus, graudu kompleksus un citu īpašumu. Zaudējumu gadījumā ietekme nebūtu tikai uz konkrētu saimniecību – tā tieši skartu pārtikas ražošanu, reģionu drošību un valsts ekonomiku kopumā, uzsver biedrība “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Vienlaikus biedrība “Zemnieku saeima” aicina lauksaimniekus piesardzīgi vērtēt šobrīd nule kā parādījušos apdrošināšanas piedāvājumus pret iespējamiem ģeopolitiskiem riskiem, tostarp dronu radītiem zaudējumiem.
“Šobrīd lauksaimniekiem pret šādiem apdrošināšanas piedāvājumiem vajadzētu izturēties piesardzīgi un tos ļoti rūpīgi izvērtēt. Pirms maksāt par kādu jaunu, īpaši reklamētu polisi, ir svarīgi saprast, ko tā patiesībā sedz un kādos gadījumos atlīdzība vispār tiktu izmaksāta. Īpaši piesardzīgi jāvērtē piedāvājumi, kas saistīti ar iespējamiem ģeopolitiskiem riskiem, piemēram, dronu radītiem zaudējumiem. Ja polisē šie riski faktiski nav skaidri un praktiski sedzami, tad šāds piedāvājums var būt vairāk mārketinga solis nekā reāls drošības instruments. Turklāt situācijās, kas saistītas ar valsts drošību un ārējiem apdraudējumiem, primāri būtu jābūt skaidrai valsts atbildībai, nevis tam, ka katrs lauksaimnieks, uzņēmējs vai iedzīvotājs individuāli mēģina sevi apdrošināt pret riskiem, kuru iestāšanās un kompensēšanas kārtība nav pietiekami skaidra. Tāpēc ieteikums būtu nesteigties ar šādu piedāvājumu iegādi,” skaidro Mārtiņš Trons.
Lauksaimniekiem šobrīd nav skaidras atbildes, kā valsts rīkosies gadījumos, kad drons ietriecas īpašumā, eksplodē vai rada zaudējumus tā pārtveršanas, neitralizēšanas vai notriekšanas laikā.
Šāda nenoteiktība rada papildu spriedzi reģionos, kuros cilvēki jau šobrīd dzīvo paaugstināta drošības riska apstākļos. Biedrība ar šo jautājumu jau ir vērsusies Aizsardzības ministrijā, kas informējusi, ka dronu incidentu gadījumā zaudējumu atlīdzināšana nav automātiska un būtu vērtējama individuāli, vienlaikus atzīstot, ka likuma grozījumi valsts kompensāciju mehānisma izveidei būtu atbalstāmi.
“Latgalē situācija ir ļoti satraucoša. Droni apdraud vietējos iedzīvotājus, uzņēmējus, tanī skaitā arī lauksaimniekus. Ja drons ielido graudu kompleksā, potenciālie zaudējumi var svārstīties no aptuveni pusmiljona līdz pat vairākiem miljoniem eiro. Tie nav teorētiski riski. Graudu torņos, kaltēs un noliktavās atrodas raža, tehnoloģiskās iekārtas, ēkas un infrastruktūra, kuras atjaunošana prasa būtiskus finanšu resursus un laiku. Lauksaimniekiem jau šobrīd ir nepieciešamas skaidras valsts garantijas šādu incidentu gadījumā, jo tā būtu tieša ietekme uz pārtikas ražošanu, lauku reģionu stabilitāti un valsts ekonomiku kopumā,” pauž Mārtiņš Trons.
Valstij šim scenārijam jāgatavojas jau savlaicīgi. Īpaši būtisks risks var veidoties ražas novākšanas laikā, kad drona nogāšanās labības laukā var izraisīt plašu aizdegšanos, pāraugot plašā ugunsgrēkā ar būtiskiem zaudējumiem saimniecībai un apkārtējai teritorijai.
“Rudens periodā, kad notiek aktīva ražas novākšana, šādu incidentu risks kļūst īpaši nopietns. Drona nogāšanās labības laukā vai graudu kompleksā var nozīmēt ne tikai īpašuma bojājumus, tā var izraisīt ugunsgrēkuun apturēt saimniecības darbu. Tāpēc šis jautājums jāvērtē ne tikai militārās drošības, bet arī civilās aizsardzības un pārtikas drošības kontekstā,” norāda M. Trons.
Mārtiņš Trons uzsver, ka šis nav tikai atsevišķu saimniecību jautājums. Lauksaimniecība ir daļa no valsts kritiski svarīgās infrastruktūras, jo tā nodrošina pārtikas ražošanu, darba vietas un ekonomisko aktivitāti reģionos. Ja šādos incidentos cieš saimniecības, sekas izjūt daudz plašāks sabiedrības loks. Tāpēc valstij jau šobrīd ir jāpasaka, kāds būs kompensāciju mehānisms, kurš uzņemsies atbildību par zaudējumiem un kā tiks nodrošināta ātra palīdzība cietušajiem.
Lasiet arī:
Zelenskis atklāj, kāpēc Ukrainas droni nonāk Baltijas gaisa telpā
Piemaskavā ukraiņi laupa dzīvību jau ceturtajam augsta ranga virsniekam
VIDEO | Krievijā daudzviet ļoti nemierīga nakts – droni uzbrukuši vairākiem objektiem
Atvara izdod jaunu singlu, kas ir ātrāks un roķīgāks par dziesmu “Ēnā”
VIDEO | Kārlis Arnolds Avots ar performanci vērš uzmanību jauniešu grūtībām pārvarēt mācību slieksni
Labvēlīgās un nelabvēlīgās dienas jūnijā: ko nesīs Zemeņu mēness un retrogrādais Merkurs