11.jūnijā, pēc vairākus mēnešu ilgām diskusijām par finansējumu aizsardzibai, atkāpies britu aizsardzības ministrs Džons Hīlijs (John Healey); viņš apsūdzējis premjerministru Kīru Stārmeru (Keir Starmer) nespējā novirzīt līdzekļus, kas nepieciešami valsts drošībai, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Hīlija atkāpšanās, apvienota ar aso kritiku premjerministram, ir vēl viena pazīme, ka Stārmera spēja kontrolēt situāciju mazinās, un izgaismo krīzi valdības centrā – tā vēl nav izdomājusi, kā palielināt izdevumus aizsardzībai, kad līdzekļu ir ļoti maz, un nepieciešams palielināt arī labklājības jomas budžetu.
Hīlijs līdz šim ir bijis ļoti lojāls, bet sarunās par papildus izdevumiem militārajai jomai ar Stārmeru un finanšu ministri Reičelu Rīvzu (Rachel Reeves) nonācis strupceļā. Viņš sacīja, ka Stārmers nav spējis un Valsts kase neva vēlējusies novirzīt nepieciešamos resursus, kas vajadzīgi, lai aizstāvētu valsti.
Stārmers uz Hīlija atkāpšanos reaģējis ar nožēlu, un nozīmējis drošības ministru Denu Džārvisu (Dan Jarvis) pildīt aizsardzības ministra pienākumus. Tikmēr atkāpies arī aizsardzības ministra vietnieks Als Kārnss (Al Carns), un arī viņš norādīja, ka tēriņu plāns nav atbilstošs draudiem, ar kuriem valsts saskaras.
Negaidītā amatu atstāšana ir kārtējais trieciens Stārmeram, kurš nākamajos mēnešos sastapsies ar politiskajiem izaicinājumiem.
Britu veselības ministrs Vess Strītings (Wes Streeting) atkāpās jau maijā. Viņš sacīja, ka Stārmeram trūkstot plašāka redzējuma. Savukārt uz Stārmera vietu pašlaik tēmē Lielās Mančestras mērs Endijs Burnhams (Andy Burnham), kurš cenšas atgriezties lielajā politikā.
Lielbritānija vēsturiski bijusi nopietns militārais spēks, bet martā nespēja nekavējoties uz Kipras militāro bāzi, kam trāpīja Irānas lidrobots, nosūtīt kara kuģi. Britiem jau jātiek galā ar ASV pakāpenisko novēršanos no Eiropas aizsardzības, un papildus ieguldījumi aizsardzībā paredzēti, lai britu bruņotie spēki būtu gatavi reālai karadarbībai.
Stārmers apņēmies nodrošināt lielāko papildus finansējumu aizsardzībai kopš Aukstā kara laika, tiecoties to paaugstināt līdz 3% no IKP, kas nozīmētu desmitiem miljardu mārciņu papildus līdzekļu. Tomēr Hīlijs norādījis, ka pašreizējais plāns līdz 2030.gadam izdevumus aizsardzībai palielinās tikai līdz 2,68% no IKP. Vācija plāno līdz 2030.gadam aizsardzībai novirzīt jau 3,7% no IKP, savukārt Francija atpaliks no britiem arr 2,5% no IKP.
Bijušais Apvienoto spēku komandieris, ģenerālis Ričards Baronss (Richard Barrons) “Reuters” sacīja, ka ir saniknots par valdības nespēju pildīt solījumus.
Ģenerālis uzsvēra, ka valdība skaidri saprot, ar kādiem draudiem saskaras Lielbritānija,
un par aizsardzību izsakās pareizi, bet nespēj vārdus apliecināt ar konkrētiem lēmumiem.
Hīlijs sacīja, ka Stārmera rosinātā papildus līdzekļu piešķiršana ir nepietiekama, lai stātos pretī Krievijas radītajiem draudiem.
Nu jau bijušais aizsardzības ministrs iepriekš šo amatu ieņēmis premjerministru Tonija Blēra (Tony Blair) un Gordona Brauna (Gordon Brown) valdībās, un spējis labi sadarboties gan ar kolēģiem, gan aizsardzības sektoru. Tagad daudzi norādījuši, ka Hīlīja atkāpšanās ir tik liels trieciens britu valdībai, ka Stārmeram var nākties tuvāko mēnešu laikā pamest amatu.
Lasiet arī: Lielbritānija ziņo par krievu zemūdeņu operācijām virs jūras kabeļiem un cauruļvadiem