Francijas valdība un tās galēji labējie oponenti skarbi apmainās ar viedokļiem par migrācijas politiku, un tas norisinās vien desmit mēnešus pirms nozīmīgākajām prezidenta vēlēšanām Francijas modernajā vēsturē, raksta “Politico.”
Francijas Eiropas lietu ministrs, centriskajam prezidentam Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron) lojālais Benžamēns Hadads (Benjamin Haddad) “Politico” sacīja, ka Žordāna Bardellas (Jordan Bardella) partijas “Nacionālā alianse” (RN) nostāja migrācijas jautājumos ir “liela krāpšana.” Galēji labējā partija, kura uzsver, ka darījusi visu, kas bijis tās spēkos, lai mazinātu nelegālo migrāciju un palielinātu deportēto personu skaitu, pašlaik aptaujās ieņem vadošo vietu.
Liekot noprast, ka priekšvēlēšanu kampaņa varētu arvien vairāk pievērsties šim tematam, Hadads norādīja, ka RN iestājusies pret visiem Eiropas Savienības centieniem kontrolēt migrāciju – līdz brīdim, kad tas kļuva politiski izdevīgi. Hadads, kurš aicinājis padarīt stingrāku ES Migrācijas un patvēruma paktu un Atgriešanas direktīvu (kas nosaka migrantu deportācijas kārtību), sacīja, ka notiek plaša krāpšana.
Hadada sacītais uzskatāms par politisku uzbrukumu RN pamatvērtībai – cīņai pret migrāciju. Plašā intervijā ar “Politico” Bardella kritizēja ES kā atbildīgu par nekontrolētu imigrāciju visās 27 bloka valstīs, un norādīja, ka piekrīt ASV viceprezidenta Dž.D. Vensa (JD Vance) uzskatam, ka Franciju pārpludinājusi ievērojama migrācija.
Tikmēr Hadads uzskata, ka Bardellas nostāja ir liekulīga.
Ministrs sacīja, ka bijusī RN līdere Marina Lepēna (Marine Le Pen) bijusi izteikti pret migrantu atgriešanas likumu pieņemšanu, pirms tomēr Eiropas Paralmentā nobalsoja par labu tiem.
Migrācijas un patvēruma pakts norāda, kā migranti tiek izdalīti pa ES valstīm pēc tam, kad nonākuši bloka teritorijā. Bardellas partija kritizējusi arī Atgriešanas direktīvu, kas sniedz valstīm plašāku rīcības brīvību deportēt migrantus, kuru patvēruma piešķiršanas pieprasījumi noraidīti, tomēr galu galā atbalstīja tās pieņemšanu.
Direktīvas strīdīgākais aspekts ir tā devētie atgriešanas jeb deportācijas centri – vietas ārpus ES, kur nosūtīt migrantus, kuriem atteikts patvērums, bet izcelsmes valstis arī nevēlas viņus uzņemt atpakaļ. Francija gan nav starp tām valstīm, kas plāno veidot šādus centrus, tomēr Hadads sacīja, ka Makrona valdībai tas nav politisks, ideoloģisks vai morāls jautājums, bet gan drīzāk efektivitātes apsvērumi. Viņš norādīja, ka ir nedaudz skeptisks, un piebilda, ka Francija dotu priekšroku patvēruma meklētāju izvērtēšanai pie ES ārējās robežas.
Kamēr Bardella seko Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni (Giorgia Meloni) piemēram, sakot, ka nepievienosies bloka kopējai nostājai, Hadads uzsvēra, ka Francija šodien sasniedz rezultātu, pateicoties eiropiešu sadarbībai. Viņš sacīja, ka arī Meloni redz rezultātu, pateicoties savstarpējai sadarbībai. “Tik sarežģītai problēmai nav nacionālistiska risinājuma, ir nepieciešami kopēji rīki, un tas prasa sadarbību… Tātad mēs redzam, ka viņu nostāja jau no sākta gala ir nesaprotama,” teica Hadads.
Lasiet arī: Francijā sāk ieskrieties prezidenta vēlēšanu kampaņa