Gatavojoties piemērot sankcijas Irānas tirdzniecības partneriem, ASV Teherānai draudējušas ar “lielāko finansiālo uzbrukumu, kāds jebkad paveikts,” raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Uz to atbildot, Irāna apņēmusies pārtraukt pilnīgi visu naftas eksportu no Persijas līča, ja turpināsies ekonomiskais karš.
Plānots, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents (Scott Bessent) 24.augustā pulksten 13.00 pēc Vašingtonas laika (20.00 pēc Latvijas laika) rīkos preses konferenci, lai informētu par jaunām ekonomiskajām sankcijām pret valsti, kas ar tām nepārtraukti saskārusies jau kopš Islāma revolūcijas 1979.gadā. “Financial Times” 23.augustā publicētā viedokļrakstā Besents rakstīja, ka 24.augustā sāksies ekonomiskā D-diena, kas būšot lielākais finansiālais uzbrukums ienaidniekam, kas jebkad paveikts. Besents tādējādi atsaucās uz amerikāņu izcelšanos Normandijā 1944. gada 6. jūnijā, kas pazīstama kā D-diena (D-Day). Ar šo operāciju tika uzsākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, kas veicināja Sabiedroto uzvaru 2.pasaules karā.
ASV un Irāna jau vairākas nedēļas nav apmainījušās ar tiešiem militāriem triecieniem, tajā pašā laikā nav norisinājušās arī sarunas par sešus mēnešus ilgušā konflikta izbeigšanu. Kopš 28.februāra, kad ASV un Izraēla sāka triecienus pret Irānu, bojā gājuši tūkstošiem cilvēku, galvenokārt Irānā un Libānā.
Irānai izdevies uzturēt gana lielus raķešu un lidrobotu krājumus, lai uzbruktu kaimiņvalstīm pie Persijas līča
un apdraudētu tankkuģus Hormuza šaurumā. Tas bija galvenais Persijas līča valstu naftas un dabas gāzes eksporta ceļš, un kopš kara sākuma kuģu kustība tajā praktiski apstājusies, visā pasaulē paaugstinot degvielas cenas. Tikmēr nav informācijas par to, vai karš apturējis Irānas kodolprogrammu, kas bija galvenais ASV un Izraēlas mērķis.
Nenosaucot konkrētus mērus, Besents lika noprast, ka ASV pievērsīsies valstīm, kas sadarbojas ar Irānu. Viņš “Financial Times” rakstīja, ka valstis rīkotos prātīgi, ja kārtīgi pārdomātu sekas, ko rada iesaistīšanās darījumos ar Irānu.
Irāna vairākas dienas gatavojas sankciju sākumam, un publiskojusi vairāku skarbus paziņojumus, draudot ar militāru atbildi. Irānas Augstākās Drošības padomes sekretārs Mohsens Rezaejs 23.augustā norādīja uz iespējamo ekonomisko atbildi. Viņš sacīja, ka, ekonomiskajam karam turpinoties, no Persijas līča valstīm netiks eksportēts neviens piliens naftas, ne caur Hormuza šaurumu, ne pa citiem ceļiem, un Irāna uzskatīs jebkuras valsts iesaisti ASV ekonomiskajās sankcijās pret irāņiem par kara pieteikumu.
Besents iepriekš mudinājis Ķīnu sadarboties ar ASV,
piezīmējot, ka Ķīna vēsturiski saņēmusi apmēram pusi naftas importa no Persija līča reģiona. Ķīnas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis atbildēja ar paziņojumu, kurā norādīja, ka sankcijas un spiediens nepalīdz atrisināt problēmu, un aicināja izmantot diplomātiju.
Irānas ekonomika jau pirms tam, kad ASV un Izraēlas triecieni nopietni kaitēja tās infrastruktūrai, izjuta pamatīgu spiedienu no starptautiskajām ekonomiskajām sankcijām. Lai gan Teherāna ārēji šķiet noturīga, irāņu amatpersonas brīdinājušas, ka turpmākie ekonomiskie sodi var padziļināt grūtības, atsākt nemierus un kaitēt Islāma republikas leģitimitātei.
Sākoties karam, Irānā jau valdīja augsta inflācija, valūta bija novājināta, veidojās energoapgādes pārrāvumi un bija vērojamas dziļas strukturālas nepilnības. Tagad jātiek galā arī ar bojātu infrastruktūru, traucētu tirdzniecību, zaudētu rūpniecību un atjaunošanas izmaksām.
Pēdējās sarunas starp ASV un Irānu noritēja jūnijā Šveicē, un vairākas valstis, tostarp Katara, Pakistāna un Turcija, centušās panākt diplomātisku virzību uz mieru.
Lasiet arī: Trampa reitings nokrities līdz zemākajam līmenim viņa prezidentūras laikā