Ir maz ticams, ka nākamā gada sākumā Krievija varētu uzbrukt Kijivai no ziemeļu puses, jo nav redzamas darbības, kas par to liecinātu, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Eiropas Savienības vēstnieks Ukrainā Mati Māsikass (Matti Maasikas) raidījumam Esimene stuudio sacīja, ka šobrīd neizskatās, ka Krievija grasītos uzbrukt Kijivai no Baltkrievijas puses.
Jau kādu laiku tiek izteiktas versijas, ka Baltkrievijas karavīri varētu pievienoties Krievijas armijai, lai veiktu uzbrukumu Ukrainai, un šādi pieņēmumi kļuva skaļāki pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīties Minskā nedēļas sākumā. Māsikass sacīja, ka, lai gan tā ir pazīme, ka Krievijai nesokas tik labi, kā gribētos, vizīti nevajadzētu uztvert kā norādi, ka Baltkrievija plāno tieši iesaistīties vai ka nākamais uzbrukums Kijivai varētu nākt no Minskas puses.
Vēstnieks sacīja: «Tā ir taisnība, ka Krievijas prezidents uz Minsku dodas tad, kad kaut kas ir nogājis greizi. Tā droši vien ir arī šoreiz.
Tomēr militārie eksperti neuzskata, ka Baltkrievija ir gatava karot. Karš Baltkrievijas sabiedrībā un militārajās aprindās ir ļoti nepopulārs. Tas, ko krievi var darīt, ir ievest vēl vairāk tehnikas un karavīru Baltkrievijā, lai biedētu Ukrainu.
Bet no tās puses uz Kijivu tuvākajā laikā netiks virzīts uzbrukums.»
Māsikass arī norādīja, ka jaunu uzbrukumu Kijivai var izslēgt kā tādu. «Viņi kampaņai gatavojās trīs vai četrus mēnešus. Tagad mēs neko tādu neredzam. Ir maz ticams, ka nākamajā gadā varētu notikt uzbrukums Kijivai,» piebilda vēstnieks.
Diplomāts sacīja, ka ukraiņi joprojām saglabā optimismu par spīti tam, ka Krievijas uzbrukumi kritiski svarīgajai infrastruktūrai liek dzīvot bez apkures un elektrības. Aptaujas liecina, ka 82% iedzīvotāju ir pozitīvi noskaņoti par nākamo gadu: «Kijivā ir pilsētas daļas, kas pat 24 stundas iztiek bez energoapgādes. Cilvēki sadzīvo ar to. Aptauju rezultāti neliecina, ka viņi zaudētu dūšu, un cilvēki nav sākuši masveidā pamest valsti. Cilvēks ir radījums, kas ļoti labi māk piemēroties. Mēs to redzam Ukrainas pilsētu ielās, tostarp Kijivā.»
Kā norādīja Māsikass, ukraiņi ļoti meistarīgi atjauno bojāto infrastruktūru, pat par spīti nepārtrauktiem uzbrukumiem. «Ukraiņi ir iemācījušies pasargāt apakšstacijas, un pārvietojuši pretgaisa aizsardzības sistēmas. Viņiem ir pietiekami daudz nepieciešamā aprīkojuma. Eiropas Savienība ir palielinājusi enerģijas eksportu uz Ukrainu.» Viņš piebilda, ka ļoti svarīgs ir Eiropas Savienības lēmums piešķirt 18 miljardu eiro finansiālo palīdzību, lai segtu Ukrainas vajadzības nākamajā gadā. «Tas ir pirmais lēmums par ilgtermiņa atbalstu, un pirmie maksājumi tiks veikti janvārī,» teica Māsikass.
