Lietuvas Seima Nacionālās Drošības un aizsardzības komitejas (NSGK) locekļi norādījuši, ka Lietuvai būtu jāpastiprina noteikumi valstī strādājošajiem migrantiem, gan attiecībā uz valodas prasmi, gan drošības pārbaudēm.
2025.gadam noteiktā migrantu darbaspēka kvota būs izpildīta jau šomēnes, un valstī ieradušies gandrīz 25 tūkstoši strādnieku no ārvalstīm. Lielākā daļa iebraukuši no Centrālāzijas valstīm, un strādā transporta, ļogistikas un būvniecības sektoros.
Saskaņā ar Lietuvas Migrācijas dienesta vadītājas Evelīnas Grudzinskaites (Evelina Gudzinskaitė) teikto, pašlaik piemērotās drošības pārbaudes, ņemot vērā arvien pieaugošo risku, vairs nav pietiekamas. Viņa sacīja, ka ir personas, kas tiešām ierodas ar mērķi strādāt, bet, jau atrodoties Lietuvā, sāk veidot grupējumus un iesaistās Lietuvai naidīgās aktivitātēs. Grudzinskaite piebilda, ka galvenkārt to uzrauga citas aģentūras, bet savas kompetences ietvaros arī Migrācijas dienests veic kontroli.
Šobrīd nav notikuši starpgadījumi, kas liecinātu, ka ārzemju strādnieki iesaistītos nodarījumos pret valsti; ar to neliecina arī publiskie ziņojumi. Tomēr, kamēr uzņēmumu pārstāvji aicina palielināt ārzemju strādnieku kvotas, komitejas locekļi norādījuši, ka migrantu darbaspēkam jau ir negatīvas sekas.
Starp apspriežamajiem ierosinājumiem ir stingrākas prasības valsts valodas apguvei,
pamatīgāka personu izvērtēšana un nepieciešamība pēc datu analīzes par ekonomisko ieguvumu.
Komitejas priekšsēdētāja vietnieks un bijušais aizsardzības ministrs Laurīns Kaščūns (Laurynas Kasčiūnas) uzstāja, ka risku mazināšanai nepieciešama pragmatiska pieeja. Viņš sacīja, ka ārzemju strādnieks atbrauc ar līgumu, strādā un tad aizbrauc. Nenotiekot integrācija, un persona valstī ir uz laiku, tādejādi var izvairīties no sociāliem un kultūras atšķirību radītiem riskiem: “Ir skaidrs termiņs, skaidri drošības nosacījumi un skaidra izpratne par to, kurā sektorā viņie ierodas strādāt.”
Šobrīd lielāko daļu ārzemnieku Lietuvā veido ukraiņi (ap 80 000), savukārt baltkrievu skaits ir krasi samazinājies, bet Lietuvā atrodas apmēram 10 000 Krievijas pilsoņu un līdzīgs skaits uzbeku. Tāpat valstī ir ap 8000 indiešu, un starp 4500 un 6500 Kirgizstānas un Tadžikistānas pilsoņu.
Komitejas priekšsēdētājs Rimants Sinkevičs (Rimantas Sinkevičius) vērtēja, ka pieaugošais iebraucēju skaits no Centrālāzijas valstīm rada risku reliģisko un kultūras atšķirību dēļ. Viņš piebilda, ka tad, ja nekas netiks darīts, nākotnē var nākties saskarties ar lielākām problēmām.
Politiķi norādījuši, ka ir svarīgi saglabāt reliģisko brīvību un rīkoties atbilstoši cilvēktiesību normām, tomēr valdībai jāpievēršas pieaugošajiem draudiem drošībai.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2744182/lithuanian-lawmakers-raise-alarm-over-security-risks-of-growing-migrant-workforce
Lasiet arī: Igaunijas darba devēji: Vajadzīgi visi, kas var strādāt; arī no ārvalstīm