Starp šīs nedēļas karstākajiem notikumiem ir premjera Andra Kulberga pasludinātais 30 dienu moratorijs lielajiem IKT iepirkumiem un VARAM paziņojums par ķeršanos pie valsts IKT pārvaldības sistēmas maiņas. Vēl jāmin arī skandāls ap Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) logo maiņu un OECD rekomendācijas celt nodokļus. Ko tas viss īsti nozīmē un kādas būs iespējamās sekas, BNN lūdza komentēt uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Viena lieta ir iepirkumi, bet otra – varas partiju maiņa,” saka politologs un norāda, ka varbūt pārāk ilgu laiku šāda maiņa nav bijusi un tādēļ nav notikušas arī tādas pārmaiņas”.
“Mainoties varas partijām, mainās arī cilvēki, skatījums uz lietām un priekšstati. Tas ir veids, kā demokrātija iet uz priekšu. Tur, kur ilgu laiku nav pārmaiņu, parasti problēma drusku iebuksēt un iestrēgt. Partijas, kas ilgi ir pie varas, nav tendētas uz baigām revolūcijām. Savukārt tās, kas nāk svaigi pie varas, ir ieinteresētas nopietnākās pārmaiņās. Pēc kāda laika arī tās iestieg, un tad nāk nākamās. Tas ir demokrātijas attīstības process un gaita, ar kuru demokrātija pati sevi gan attīra, gan virza uz priekšu. Mums vienkārši kādu laiku nav bijis šis process, tāpēc mēs rindā lietu esam iestagnējuši. Jācer, ka ar šo varas maiņu kaut kas pamainīsies.”
Taujāts, par ko liecina LSM logo maiņa, kura notiek neraugoties uz Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieku iebildumiem un solījumiem, ka šo mediju identitāte mainīta netiks, Filips Rajevskis pauž, ka tas diezgan lielā mērā izskatās pēc budžeta apgūšanas, jo līdz galam tā arī nav saprotams, kāpēc LSM mainīja logo.
“Jau gadiem tiek runāts par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, kurai abas šīs organizācijas diezgan lielā mērā iebilst. Un tad laikam radās “viedā doma” to visu izdarīt no otras puses. Sāksim nevis ar pašu organizāciju apvienošanu, bet ar logo maiņu. Apvienosim zem viena logo un pēc tam pabeigsim to procesu, ka nav vairs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio, bet ir tikai LSM, kur viss ir kopā. Tā bija ļoti naiva cerība, ka darbinieki nepamanīs un nesapratīs, kas notiek, tādēļ šis skandāls ir diezgan likumsakarīgs. Nevienā brīdī neesmu dzirdējis, ka darbinieki būtu sajūsmā par apvienošanas ideju, un ja reiz tā, tad kāpēc lai viņi būtu sajūsmā par nosaukuma maiņu uz LSM? Man šķiet, ka ideja “viltīgi apvienot no citas puses” arī beidzās ar skandālu – iztērēta nauda, ko, izskatās, vajadzēs norakstīt zaudējumos,'” komentē Rajevskis.
Tas aizsniedzis jau augstākos varas ešelonus, kur visi respektē arī žurnālistu viedokli un viņu neapmierinātību. Būtu ļoti svarīgi, lai tagad kāds saprastu, kurš ir atbildīgs par šīs naudas izniekošanu šādā veidā. Vai tiešām to vajadzēja? Tie tomēr ir vairāk nekā 100 tūkstoši – milzīga nauda. Tā ir nauda, kas tiek izņemta no mūsu nodokļu maksātāju kabatām. Mums stāsta, ka vajag neatkarīgu mediju un visu ko, bet gala rezultātā tā nauda aiziet logo maiņā. Tas nav pareizi,” uzsver politologs.
Vēl viena karstā tēma ir OECD rekomendācijas Latvijai celt nodokļus, jo Latvijas valsts parāds ir palielinājies un tātad jāpalielina arī nodokļu ieņēmumi.
“Pirmā lieta, ko mums ir svarīgi saprast, OECD rekomendācijas mums nav saistošas. Tas vienkārši ir padoms. Otra lieta, no kurienes tas padoms radies. Proti, OECD cilvēki, kuri ģenerējuši šo padomu, pirmkārt, netic, ka mums var būt izaugsme un ka mēs varam izdzīvot bez šīs nodokļu celšanas. Tas ir A. Un B – viņi netic, ka mēs varam samazināt izdevumus. Ja šīm divām lietām netic, tad, protams, nekas cits neatliek, kā uzlikt lielākus nodokļus un atbrīvot sabiedrību no naudas. Īstenībā tā ir tāda drusku kā sevis izolēšana no problēmas. Jo no tā, ka tos nodokļus cels, būs arī negatīvas sekas. Nav tā, ka tu pacel nodokļus un visi uzreiz samaksās.”
“Mēs zinām Latvijas pieredzi – te var celt nodokļus, bet ienākumi nepieaug, jo cilvēki ļoti bieži maksā tik, cik viņi var samaksāt. Tu nevari vienkārši paņemt to, ko cilvēks nevar samaksāt. Otra lieta ir Igaunijas pieredze: pacēla nodokļus, samazinājās ekonomiskā aktivitāte, un sanāca uzreiz divi defekti vienā – pieauguši nodokļi, kurus īsti negrib maksāt, un samazinājusies ekonomiskā aktivitāte, līdz ar to nav pat īsti no kā samaksāt. Tāpēc ļoti jācer, ka politiķi pieies tam kā rekomendācijai, nevis mēģinās iestāstīt mums, ka tas obligāti jādara un mēs bez tā nevaram izdzīvot. Un tiešām papūlēsies samazināt valsts izdevumus un izdarīt visu, lai Latvijā izaugsme būtu tāda, kas kompensē tēriņu pieaugumu caur to, ka ekonomika kļūst lielāka, nevis caur to, ka ekonomika tiek vairāk aplikta ar nodokļiem.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats: Latvijai nav jāuztur visi Ēģiptes iedzīvotāji