Digitālās televīzijas lieta atsākas: Augstākā tiesa atceļ spriedumu Šleseram un Šķēlem

Augstākā tiesa (AT) nolēmusi atcelt Rīgas apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā apsūdzētas vairākas personas, tostarp bijušais satiksmes ministrs, tagadējais Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (LPV) un bijušais premjers Andris Šķēle.

AT lēmums paredz lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, piektdien žurnālistiem paziņoja AT senatore Irīna Jansone.

AT konstatējusi, ka apelācijas instances tiesa lietā esošos pierādījumus nav izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām, kas ir pamats sprieduma atcelšanai pilnībā.

Atzīstot, ka maksājumu veikšana starpniekam nav radījusi zaudējumus digitālās televīzijas apraides nodrošināšanas konkursa uzvarētājai – SIA “Tet” -, tiesa nav ievērojusi tiesību teorijā paustās atziņas un līdz ar to nepamatoti secinājusi, ka peļņas gūšana no projekta izslēdz zaudējumu nodarīšanu, kā arī nav pienācīgi pamatojusi savus secinājumus, jo daļa pierādījumu vērtēti nepilnīgi un neatbilstoši to saturam, atzina AT.

Tāpat tiesa, vērtējot digitālās televīzijas apraides ieviešanas un tās tiesiskā regulējuma tapšanas apstākļus, nav izvērtējusi lietā esošās liecinieku liecības un valsts iestāžu sniegtos atzinumus, tāpēc ar pierādījumiem nav atspēkota apsūdzības pozīcija, ka Ministru kabineta noteikumu projekta teksts tā tapšanas gaitā jau pēc nodošanas izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē apzināti grozīts, lai radītu pamatu apraidē iesaistīt starpnieku, skaidro AT.

AT arī konstatēja, ka tiesa nepilnīgi izvērtējusi Valsts kontroles revīzijas ziņojumā paustos atzinumus par konkursa nolikuma izstrādi un tā norisi.

Tā kā apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi lietā esošos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām un atzinusi, ka nav notikusi krāpšana, kas apsūdzībā atzīta par predikatīvu noziedzīgu nodarījumu, apelācijas instances tiesas spriedums atceļams arī daļā par attaisnošanu apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa nepiemērošanu, skaidro AT.

AT arī sniedza skaidrojumu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētajam krāpšanas sastāvam, kas būs jāņem vērā apelācijas instances tiesai, izskatot lietu no jauna.

Šī likuma daļa paredz, ka par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujam­ieročus vai munīciju, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Tiesas lēmumā arī vērsta uzmanība uz to, ka cietušā mantiskās intereses ir iespējams aizskart arī pastarpināti, proti, maldinot citu personu vai personu kopumu, kas pieņem oficiālus lēmumus par kāda darījuma atzīšanu par atbilstošu likumiem.

Jau ziņots, ka kasācijas tiesvedību par apgabaltiesas spriedumu šajā krimināllietā AT ierosināja pirms diviem gadiem – 2024. gada maijā.

Par visus apsūdzētos attaisnojošo apgabaltiesas spriedumu tika saņemts prokuratūras protests. Valsts apsūdzības ieskatā, Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa nav ievērojusi tiesisko regulējumu un judikatūrā paustās atziņas attiecībā uz pierādīšanu. Tiesa vairākus valsts apsūdzības izmantotos pierādījumus nepamatoti pasludinājusi par neattiecināmiem uz izskatāmo lietu, uzskata prokuratūrā.

Valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka nozīmīgu apstākļu vērtējumā un konstatēšanā tiesa bez pamata nekritiski un izšķirīgi vadījusies vien no pašu apsūdzēto liecībām. Tiesa neesot vērtējusi vairākus valsts apsūdzības norādītos pierādījumus, tāpat lietā savāktos pierādījumus vērtējusi virspusēji un fragmentāri, atsevišķus pierādījumus vērtējusi arī neatbilstoši to saturam. Valsts apsūdzības ieskatā, tiesa pierādījumus nav vērtējusi to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Šādi pārkāpumi spriedumā konstatējami tādā mērā, ka apgabaltiesa nonākusi pie nepamatotiem un kļūdainiem atzinumiem visos lietas būtiskajos jautājumos, kuri attiecas uz celtajām apsūdzībām, norāda prokuratūra. Tostarp tiesa esot nepamatoti secinājusi, ka apsūdzētie nav veikuši apsūdzībā norādītās darbības, lai, ar viltu un izmantojot uzticēšanos, zemes ciparu televīzijas ieviešanas projektā un līgumattiecībās ar SIA “Tet” un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) prettiesiski un nepamatoti iesaistītu SIA “Hannu Digital”, tādējādi iegūstot “Tet” finanšu līdzekļus, un ka “Tet” noslēgtais līgums ar “Hannu Digital” nav radījis nepamatotas izmaksas un tādējādi arī mantisku zaudējumu “Tet”.

Tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma normu, kas nosaka atbildību par krāpšanu, nonākot pie nepamatota un kļūdaina secinājuma, ka nav noticis minētā Krimināllikuma panta paredzētais noziedzīgais nodarījums, uzskata prokuratūra.

Tiesa arī neesot ievērojusi Kriminālprocesa likumā noteikto regulējumu attiecībā uz tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, vienlaikus nepareizi piemērojot arī Krimināllikuma 318. pantu, kas nosaka atbildību par valsts amatpersonas tīšam darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu vai izraisījušas smagas sekas, uzskata valsts apsūdzība.

Prokuratūras ieskatā, Rīgas apgabaltiesas spriedums ir atceļams, un, izskatot lietu kasācijas instances tiesā, tā nosūtāma jaunai izskatīšanai apgabaltiesai.

Lietā apsūdzēts Šlesers, Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma “Tet” (tolaik “Lattelecom”) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma “Hannu Digital” valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais “Tet” komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008. gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp “Tet”, “Hannu Digital” un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu “Hannu Digital”, kā rezultātā uzņēmums ieguva “Tet” finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM organizēja konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā “Hannu Digital”.

Iepriekš arī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) attaisnoja visus krimināllieta apsūdzētos.

Prokurors debatēs bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.

Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.

Gulbim, Dripem un Kavacim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu katram, Freivaldam un Ligeram – 60 000 eiro sodu katram, Ābelem – 50 000 eiro sodu, bet Meisītim – 45 000 eiro sodu.

Jau ziņots, ka tā dēvēto pirmo digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa turpinās skatīt 5. oktobrī. Šajā lietā apsūdzēti Harijs Krongorns, Andrejs Zabeckis, Jānis Zips, Jānis Svārpstons, Jānis Loze, Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde un Uldis Kokins.

Apgabaltiesa šo lietu, kas saistīta ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003. gadā, skata jau trešo reizi. Pirmajā piegājienā lielākā daļa apsūdzēto tika atzīti par vainīgiem, bet otrajā reizē visi tika attaisnoti. Abas reizes spriedumi tika pārsūdzēti AT, kas tos atcēla.

Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.

Lasiet arī: Vai augstākie amati tiek sadalīti aiz slēgtām durvīm? “Providus” brīdina par riskiem

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas