Ja atturēšana neizdosies, Vācijas un Nīderlandes korpuss būs gatavs stāties pretī pretiniekam un aizstāvēt Latviju un Igauniju, otrdien Valkā-Valgā NATO komandvadības atbildības nodošanas ceremonijā uzsvēra Vācijas un Nīderlandes korpusa komandieris ģenerālleitnants Pēters Mirovs.
Pēc Mirova teiktā, atturēšana ir efektīva tikai tad, ja potenciālais pretinieks redz sabiedroto gatavību, vienotību un apņēmību rīkoties. Viņš norādīja, ka korpusa uzdevums būs vadīt tam uzticētos spēkus un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt NATO teritoriju no pirmā metra.
“Nav mazāk svarīgu NATO teritoriju – uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmētu uzbrukumu visai aliansei,” skaidroja Mirovs.
NATO Sauszemes spēku pavēlniecības komandieris ģenerālis Kristofers Donahjū norādīja, ka līdz ar atbildības nodošanu Vācijas un Nīderlandes korpusam tiek izveidota vienota komandvadības sistēma no Baltijas reģiona līdz Vidusjūrai, kas ļaus nodrošināt nepārtrauktu atturēšanu un nepieciešamības gadījumā arī efektīvu aizsardzību krīzes vai konflikta situācijā.
Viņš uzsvēra, ka atturēšanas mērķis ir novērst nākamo karu, esot gataviem tajā uzvarēt vēl pirms tas sācies.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādīja, ka šis process ir daļa no plašākas Eiropas militārās integrācijas attīstības, kur sabiedrotie arvien ciešāk sadarbojas gan plānošanā, gan operacionālajā līmenī. Viņš informēja, ka jaunais korpuss NATO aizsardzības plānu ietvaros stiprinās komandvadības struktūras austrumu flangā un uzlabos spēju koordinēt alianses aktivitātes reģionā. Tas, pēc viņa teiktā, ļaus NATO būt vēl gatavākai ātri reaģēt uz jebkādiem draudiem.
Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Ješilgoza uzsvēra, ka miers, brīvība un atvērtas robežas Eiropā nav pašsaprotamas, bet ir vēsturisks sasniegums, ko iespējams saglabāt tikai tad, ja sabiedrotie ir gatavi to aizstāvēt.
Viņa arī paziņoja, ka Nīderlande turpinās savu dalību NATO daudznacionālajā kaujas grupā Lietuvā vēl vismaz divus gadus kopā ar sabiedrotajiem no vairāk nekā desmit valstīm.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uzsvēra, ka atturēšana ir atkarīga no ticamības, bet ticamība – no militārām spējām, politiskās gribas un, pats svarīgākais, gatavības aizstāvēt vienam otru. Viņš norādīja, ka šie trīs elementi jāstiprina gan valstīm individuāli, gan visai aliansei kopumā.
Viņš arī atgādināja par NATO samita lēmumiem, kuros sabiedrotie apņēmās palielināt ieguldījumus kopējā aizsardzībā, un norādīja, ka šodienas ceremonija apliecina šo lēmumu pārtapšanu konkrētās militārās spējās.
Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsvēra, ka valstu pienākums ir pašām nodrošināt nepieciešamos spēkus, ekipējumu un sistēmas, lai stiprinātu aizsardzību un reaģēšanas spējas.
Melnis akcentēja, ka Krievija ir kopīgs drošības izaicinājums, un tāpēc NATO sabiedrotajiem ir jāveic savu bruņoto spēku transformācija, lai tie kļūtu modernāki, efektīvāki un spējīgi reaģēt uz jaunajiem apdraudējumiem.
NATO komandvadības atbildības nodošanas ceremonijā Vācijas un Nīderlandes korpuss pārņēma taktisko komandvadības atbildību par NATO sauszemes spēkiem Latvijā un Igaunijā no Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa.
Jaunā komandvadības kārtība stāsies spēkā 1. jūlijā.
Līdz ar šo lēmumu NATO stiprina komandvadības spējas, sabiedroto klātbūtni un atturēšanas spējas Baltijas reģionā.
Izmaiņas ir daļa no NATO spēku modeļa, kura mērķis ir uzturēt vairāk sabiedroto spēku augstākā gatavības līmenī un nodrošināt ātrāku reaģēšanu iespējamu apdraudējumu gadījumā.
Pēc komandvadības atbildības pārņemšanas Vācijas un Nīderlandes korpuss koordinēs NATO un nacionālās sauszemes aizsardzības vienības, kas izvietotas Latvijā un Igaunijā. Tas ietvers militāro mācību vadību, spēku sagatavošanu operācijām, reģionālās aizsardzības plānošanu, kā arī sabiedroto papildspēku integrāciju nepieciešamības gadījumā. Līdz šim šīs funkcijas pildīja Ziemeļaustrumu daudznacionālais korpuss.
Izmaiņas ir daļa no NATO komandvadības reformas, kas tika ieviesta pēc 2023. gada Viļņas samita, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku sabiedroto spēku mobilizāciju. Īsā laikā Vācijas un Nīderlandes korpuss ir izveidojis ciešu un profesionālu sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, apliecinot spēju efektīvi koordinēt kopīgus uzdevumus reģiona drošības stiprināšanai.
Vācijas un Nīderlandes korpuss ir augstas gatavības komandcentrs, kas miera, krīzes vai konflikta laikā spēj vadīt starptautiskus spēkus aptuveni 50 000 karavīru sastāvā. Štābs iepriekš vadījis Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijas Afganistānā, kā arī vairākkārt pildījis dežūrējošā štāba funkcijas NATO Reaģēšanas spēkos. Korpuss tika izveidots 1995. gadā, un Vācija ar Nīderlandi rotācijas kārtībā nodrošina tā vadību. Līdz 2028. gada sākumam komandvadību īsteno Vācija.