Gandrīz ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju šogad svētku mielastam tērēs mazāk naudas nekā pērn, un lielākā daļa jeb 58% aptaujāto tam veltīs līdz simts eiro, liecina SEB veiktās aptaujas rezultāti.
Iedzīvotāju aptauju trijās Baltijas valstīs pēc komercbankas pasūtījuma šā gada novembrī veica uzņēmums Norstat. (Taču SEB izplatītajā relīzē nav ziņu par Lietuvu un Igauniju.) Tajā piedalījās 3006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju svētku galdam tērēs līdz 50 eiro, savukārt 31% aptaujāto norāda, ka galda klāšanai veltīs no 50 līdz 100 eiro. Vairāk nekā desmitā daļa (13%) respondentu svētku galdam veltīs no 101 līdz 150 eiro,
savukārt vairāk par 151 eiro svētku galda klāšanā plāno tērēt 8% Latvijas iedzīvotāju.
«Katrs desmitais svētku galdam ir gatavs tērēt vairāk nekā pagājušajos Ziemassvētkos, ko var skaidrot tā, ka iedzīvotāji svētkos vēlas nodrošināt tikpat bagātīgi klātu galdu kā citus gadus. Taču, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, šogad viņiem tas izmaksā vairāk,» skaidro SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.
Tāpat SEB bankas aptauja liecina: 37% iedzīvotāju atzīst, ka viņi sadala, kurš no svinētājiem ko gatavos un atnesīs jau gatavu. Katrs desmitais respondents norāda, ka gan sadala izmaksas, gan arī vienojas par to, ko kurš vēl papildus pagatavos vai iegādāsies likšanai galdā. Savukārt 5% no aptaujātajiem Ziemassvētku galda izmaksas sadala starp visiem kopā svinētājiem.
Vienlaikus 36% aptaujāto, kas Ziemassvētkus svin kopā ar radiem vai draugiem, norāda, ka svētku galda izdevumus parasti sedz tas, kura mājā notiek svinības. avukārt 6% neplāno ieturēt svētku mielastu.
SEB jau ziņoja, ka šogad vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju svētku dāvanām atvēlēs summu līdz 100 eiro. No 100 līdz 250 eiro dāvanu iegādei veltīs nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (27%) Latvijas iedzīvotāju, savukārt 12% dāvanām tērēs virs 250 eiro. Aptuveni desmitā daļa (11%) Latvijas iedzīvotāju ir gatavi šogad tērēt vairāk nekā pērn, savukārt puse sabiedrības dāvanām plāno veltīt aptuveni tikpat daudz līdzekļu, cik pērn. Toties ap 30% aptaujāto šogad plāno samazināt tēriņus svētku dāvanām, savukārt ap 10% iedzīvotāju vispār neplāno tērēt naudu dāvanām.
Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju lielākiem tēriņiem gada nogalē gatavojas jau laikus, proti 32% respondentu naudu Ziemassvētku dāvanu iegādei sāk krāt jau laicīgi. Visbiežāk (38%) tie, kuri krāj naudu dāvanām, sāk to darīt dažus mēnešus pirms svētkiem, proti, rudenī. Ceturtā daļa (25%) respondentu sāk veidot uzkrājumus Ziemassvētku tēriņiem, iestājoties ziemai, savukārt piektā daļa (20%) – sāk krāt jau vasarā. 15% aptaujāto atzīst, ka krāj naudu Ziemassvētku dāvanām jau no gada sākuma.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dāvanas iegādājas klātienes (70%) vai interneta (48%) veikalos. Piektā daļa (20%) Latvijas iedzīvotāju plāno pirkt dāvanas Ziemassvētku gadatirgos, bet desmitā daļa (10%) iegādāsies ar rokām darinātas dāvanas no amatniekiem un mājražotājiem. Savukārt vairāk nekā desmitā daļa jeb 12% iedzīvotāju dāvanas gatavos pašu rokām.
Lasiet arī: Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs pēc Ziemassvētkiem paredz sev lielākus parādus nekā jebkad agrāk
