Eiropas demogrāfiskā krīze nav nākotnes izaicinājums, bet gan jau esoša situācija, un Eiropas Komisija jaunākajā ziņojumā brīdinājusi, ka Eiropas Savienības populācija līdz gadsimta beigām būs sarukusi par 50 miljoniem cilvēku, tajā pašā laikā arī ievērojami novecojot.
Ziņojumā prognozēts, ka ES populācija no apmēram 450 cilvēkiem šodien saruks līdz 400 miljoniem cilvēku 2100.gadā. Ap 2050.gadu viens no trim eiropiešiem būs 65 vai vairāk gadus vecs (pašlaik 65 gadu vecumu sasniedzis viens no pieciem ES iedzīvotājiem). EK Vidusjūras reģiona demogrāfijas jautājumu komisāre Dubravka Šuica (Dubravka Šuica), iepazīstinot ar ziņojumu, sacīja, ka tas ir sasniegums, tomēr liek arī uzdot jautājumus par to, kā tiks nodrošināts nepieciešamais darbaspēks, un kā tiks rasts fiansējums pensijām un veselības aprūpei.
Ziņojuma secinājumi iezīmē izaicinājumus, ar kuriem jau saskaras daudzas valstis, tostarp Lietuva, kur mirstība turpina apsteigt dzimstību. Katru gadu Lietuvā piedzimst ap 18 000 bērnu, savukārt apmēram 38 000 cilvēku nomirst. Tas nozīmē, ka valsts populācija katru gadu sarūk par 20 000 cilvēku. Viļņas Universitātes Filozofijas fakultātes profesors Daumants Stumbris (Daumantas Stumbrys) sacīja, ka galvenais faktors ir nevēlama populācijas struktūra – ir salīdzinoši maz darbspējīgā vecuma cilvēku, bet ir liela gados vecāku cilvēku populācija, un dzimstība ir zema.
Populācijas prognozes Lietuvai ir dažādas, tomēr visās norādīts uz populācijas sarukšanu turpmākajās desmitgadēs. Atkarībā no pieņēmumiem par dzimstību, mirstību un migrāciju, prognozes lēš, ka Lietuvas pašlaik 2,8 miljonus lielais iedzīvotāju skaits līdz 2100.gadam varētu sarukt pat līdz 1,3 miljoniem. Citas prognozes ir optimistiskākas, cerot, ka iedzīvotāju skaits nebūs mazāks par 2,3 miljoniem.
Saskaņā ar “Eurostat” prognozēm, Lietuva un Latvija piedzīvos viskrasāko iedzīvotāju skaita samazinājumu ES.
EK norādījusi, ka migrācija vien nespēs mainīt demogrāfiskās tendences. Lai gan migrācija var palīdzēt mazināt darbaspēka trūkumu, tā pieprasa arī ieguldījumus mājokļu izveidē, infrastruktūrā un integrācijas politikā.
Briseles domnīcas “Bruegel” vecākais līdzstrādnieks Jakobs Funks Kirkegārds (Jacob Funk Kirkegaard) sacīja, ka valstis, kas visveiksmīgāk pārvaldījušas imigrāciju, koncentrējušās uz studentu un profesionāļu piesaisti, kas vēlāk pievienojas valsts darbaspēkam, nevis vienkārši paļāvušās uz migrāciju kā rīku iedzīvotāju skaita palielināšanai. Viņš arī piezīmēja, ka pensijas vecuma paaugstināšana joprojām ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt novecojošās populācijas radītās fiskālās sekas, jo tas gan pagarina darba mūža ilgumu, gan samazina periodu, kura laikā jāmaksā pensijas.
Dzimstības līmeņa celšana esot sarežģītāks izaicinājums, un Kirkegārds sacīja, ka valdībām būtu jāpievēršas to cilvēku atbalstam, kas vēlas bērnus, paplašinot bērnu aprūpes piedāvājumu un atvieglojot vecāku atgriešanos darbā, tostarp piedāvājot nepilna laika darbu un elastīgākus darba nosacījumus.
EK apsver aģentūras izveidi, kas pētītu demogrāfiskās tendences, un tā iepriekš iedrošinājusi ES dalībvalstis veidot ministrijas, kas atbildētu par demogrāfijas jautājumiem. Pašlaik šādas ministrijas ir tikai Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2998071/lithuania-among-eu-countries-facing-steepest-population-decline
Lasiet arī: Lietuvas paņēmieni dzimstības veicināšanai: finansiālais atbalsts un diskotēkas