Ja Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic” neizdosies piesaistīt nozīmīgu stratēģisko investoru, Latvijai būs jārēķinās ar būtiskām ilgtermiņa sekām un būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, norāda starptautiska finanšu konsultāciju un audita uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” vadošais partneris Latvijā Raitis Logins.
Viņš pauž, ka, ņemot vērā neveiksmes ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un stratēģiskā investora “Lufthansa” neiesaisti uzņēmuma attīstībā, valdība šobrīd izmanto vēl pēdējo iespēju piesaistīt nozīmīgu stratēģisko investoru, lai saglabātu “airBaltic” kā Latvijas nacionālajām interesēm nozīmīgu uzņēmumu, reģionālo pasažieru pārvadājumu līderi un Rīgas lidostas enkurnomnieku.
“Ja šis scenārijs neizdosies, Latvijai būs jārēķinās ar būtiskām ilgtermiņa sekām un arī pietiekami nozīmīgu ietekmi uz tautsaimniecības nozari, ko radīs reģionālā flagmaņa statusa zaudēšana pasažieru pārvadājumos,” uzsver Logins.
“Grant Thornton Baltic” vadošais partneris Latvijā atzīmē – var teikt, ka patlaban valdība nolēma izmantot vēl pēdējo iespēju un mēģināt piesaistīt stratēģisku investoru, kurš būtu gatavs turpināt attīstīt “airBaltic” kā reģionālu aviācijas spēlētāju, nevis izmantot uzņēmuma aktīvus – vērtīgo floti – īstermiņa interesēm.
“Pie pašreizējiem finanšu rādītājiem vairs nav pamata runāt ne par IPO procesa turpināšanu, ne par kāda Baltijas kopuzņēmuma izveidi. Ja investora piesaiste neizdosies, valstij būs ļoti ierobežotas iespējas saglabāt uzņēmuma līdzšinējo darbības modeli, kāds tas bijis pēdējā desmitgadē,” norāda Logins.
Pēc publiski pieejamās informācijas secināms, ka “airBaltic” šobrīd meklē papildu īstermiņa finansējumu no esošajiem obligāciju turētājiem,
lai nodrošinātu uzņēmuma likviditāti līdz potenciālā stratēģiskā investora piesaistei. Uzņēmumam tuvākajā laikā jārisina vairāki būtiski finanšu izaicinājumi, tostarp valsts aizdevuma atmaksa, obligāciju rezervju konta prasību izpilde un nepieciešamība nodrošināt finansējumu nākamajai ziemas sezonai.
“Korporatīvajās finansēs stratēģiskie investori parasti neienāk uzņēmumos, kuri atrodas uz tehniskā defolta sliekšņa. Tāpēc īstermiņa finansējums šobrīd nav gala risinājums, bet gan nepieciešams tilts, lai uzņēmums saglabātu stabilitāti un investoriem būtu iespēja pieņemt lēmumu par ilgtermiņa ieguldījumu,” skaidro Logins.
Pēc Logina paustā, obligāciju turētāju iesaiste šajā posmā var kalpot kā signāls potenciālajam investoram, ka uzņēmuma kreditori tic “airBaltic” nākotnei un ir gatavi nodrošināt nepieciešamo laiku kapitāla struktūras sakārtošanai un stratēģiskā darījuma pabeigšanai.
“airBaltic” nākotnes jautājums nav tikai par vienu uzņēmumu, jo tas ir jautājums par Latvijas aviācijas savienojamību, Rīgas lidostas konkurētspēju un spēju saglabāt reģionālu ekonomikas infrastruktūru. Tādēļ izšķiroši svarīgi ir panākt risinājumu, kas ļauj uzņēmumam turpināt attīstību Latvijas interesēs, viņš min.
Ņemot vērā, ka optimistiskajā scenārijā stratēģiskā investora piesaistes darījumu plānots noslēgt un īstenot jau šoruden, “airBaltic” nepieciešams papildu finansējums nekavējoties, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību līdz darījuma pabeigšanai. Kā viens no iespējamiem pagaidu risinājumiem tiek vērtēta esošo obligāciju turētāju iesaiste, izmantojot dažādus finansēšanas instrumentus – prioritāras īstermiņa obligācijas (Super-priority Notes), kas jaunajiem aizdevējiem nodrošinātu augstāku atmaksas prioritāti nekā esošajām 380 miljonu eiro obligācijām, pirmtiesību parādu ar konversijas iespēju (Convertible Bridge Debt), kas noteiktos apstākļos varētu tikt pārveidots par kapitāla ieguldījumu vai ilgtermiņa finansējumu, kā arī likviditātes nodrošināšanas mehānismu (Liquidity Facility), kur obligāciju turētāji proporcionāli savām daļām nodrošinātu papildu līdzekļus uzņēmuma likviditātes stabilizēšanai, atzīmē Logins.
Viņš norāda, ka šādi risinājumi būtu uzskatāmi par pagaidu finanšu tiltu, kas ļautu uzņēmumam saglabāt stabilitāti līdz stratēģiskā investora piesaistei un ilgtermiņa kapitāla struktūras sakārtošanai.
Jau ziņots, ka valdība ceturtdien, 30. jūlijā, pilnvaroja Valsts kasi pārstāvēt “airBaltic” obligāciju turētāju sanāksmē pirmdien, 3. augustā, kurā “airBaltic” plāno piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu.
Tāpat ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Lasiet arī: Ruks rosina atņemt izdienas pensiju policistiem, kuri izdara tīšus noziegumus