Klimata pētnieki norādījuši, ka klimata pārmaiņas ievērojami palielina ugunsgrēku risku Eiropā, arvien biežāk radot īpaši sausus apstākļus, kādi jūlijā izraisījuši milzīgos meža ugunsgrēkus Spānijā un Francijā, raksta “Politico.”
Ap Bordo un Madridi kopš nedēļas nogales izpletušies milzīgi ugunsgrēki, kas likuši izsludināt masu evakuācijas un iznīcinājuši simtiem māju. Ugunsgrēki, kas tiek uzskatīti par spēcīgākajiem, kādi pieredzēti, pēc karstuma viļņiem un ilgstošā sausuma strauji izplatās.
Globālā sasilšana vismaz divreiz palielinājusi iespēju, ka Francijā izveidosies ekstrēmi augstu temperatūru, sausas augsnes un stipra vēja kombinācija, bet Spānijā šāda kombinācija sastopama pat 20 reizes biežāk nekā agrāk. Zinātnieki jau iepriekš atklājuši, ka klimata pārmaiņas palielinājušas iespēju, ka pavasarī Eiropā valda sausums un Rietumeiropu jūnija beigās katru gadu var skart rekordaugstas temperatūras viļņi, un abi faktori veicina ugunsbīstamību.
ANO klimata politikas jomas vadītājs Saimons Stiells (Simon Stiell) sacīja, ka milzīgie ugunsgrēki demonstrē, cik ātri klimata pārmaiņu izraisītais ekstrēmais karstums un sausums var pārvērst meža ugunsgrēku par valsts līmeņa katastrofu. Viņš piebilda, ka milzīga apjoma ogļu, naftas un dabas gāzes izmantošana turpina uzvārīt planētu, un laika apstākļi paliek bīstamāki, bet ugunsgrēki – nāvējošāki un iznīcinošāki.
Stiells aicināja pēc iespējas straujāk pāriet uz tīru enerģiju
un atteikties no piesārņojumu veidojošajiem fosilajiem kurināmajiem.
Pētnieki vispirms apskatīja riska mērījumus, kuros iekļauti karsti, sausi un vējaini laikapstākļi, kā arī apvidus, kur notika smagākie ugunsgrēki ap Bordo un Madridi. Tad šī gada situācija tika salīdzināta ar iepriekšējās vasaras smagākajiem brīžiem, un pretstatīja pašreizējo klimatu pirmsindustriālā laikmeta planētas klimata simulācijai. Pētījumā arī konstatēja, ka līdzīgs ugunsgrēku apjoms Francijas dienvidrietumos var izcelties reizi 20 gados, savukārt Spānijas centrālajā daļā reizi sešos gados.
Galvenais paaugstinātā riska cēlonis bijis šī gada sausais pavasaris, kas sekoja ļoti mitrai ziemai. Apstākļi veicināja strauju veģetācijas augšanu, kas pēc tam nokalta, radot daudz degoša materiāla, kas palīdzēja liesmām strauji izplatīties. Londonas Karaliskās koledžas klimata zinātniece Klēra Bērnsa (Claire Barnes) sacīja, ka tas, kas notiek Francija un Spānijā, nav vienkārši neveiksmīga sakritība, tās ir pazīmes cilvēku izraisītas globālās sasilšanas sekām.