Ugunsdzēsēji Spānijā un Francijā nespēj atrast pietiekami daudz lidmašīnu, lai piegādātu ūdeni uz dzēšanas vietām, bet izvairīšanās no nākotnes ugunsgrēkiem atkarīga no tā, vai izdosies atrast pietiekami daudz kazu, raksta “Politico.”
Doma izmantot zālēdājus, lai ainavā izveidotu no veģetācijas brīvas joslas un tādējādi ierobežotu ugunsgrēkus gūst arvien plašāku uzmanību kā nopietns risinājums, un to šogad oficiāli atbalstījusi Eiropas Komisija. Pētnieki norādījuši, ka ganāmpulkiem ir liela nozīme uguns izplatības ierobežošanai Ekstramaduras, Andalūzijas un Valensijas reģionos Spānijā, kur tie noēduši krūmājus.
Tomēr, lai gan risinājums nav tehniski sarežģīts, tas nav lēts, jo gani bieži ir atkarīgi no valdības stipendijām. Ugunsgrēku kontroles eksperti norādījuši, ka vēl kāds šķērslis ir politiķi, kas liek uzsvaru uz jau esošo ugunsgrēku dzēšanu, nevis investīcijām to novēršanai. Spānijas bezpeļņas organizācijas “Pau Costa Foundation” vadītājs Hordi Vendrels (Jordi Vendrell) sacīja, ka, tieši tāpat kā tiek piešķirts finansējums ugunsdzēsējiem, arī ganu darbs ir jāatzīst.
Liesmām apdraudot Bordo, ugunsdzēsējiem palīdz arī zemnieki, kuri piepildījuši vircas tvertnes ar ūdeni, lai kaut mazliet palīdzētu. Zemnieku trūkums ir arī daļa problēmas. Neizmantota lauksaimniecības zeme strauji aizaug ar krūmājiem, kas izkalst, vai kuru vietā vēlāk saaug vienas koku sugas meži, kas ir ļoti pakļauti ugunsgrēku riskam. Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma “Copernicus” apstiprināja, ka plašākie meža ugunsgrēki Eiropā pašlaik tiešām notiek vietās, kur meži un krūmāji veido lielus vienlaidu apgabalus.
Lai gan kazām ir milzums dabisko ganību, ganiem netiek piedāvāts liels iniciatīvu skaits.
Spāņu lauksaimniecības lobija ASAJA pārstāvis Hosē Marija Kastilla (José María Castilla) sacīja, ka panākt, lai jaunieši pievērstos ganu nodarbei, ir teju neiespējami, ja netiek radīta iespēja pelnīt. Viņš uzsvēra, ka risinājums ir īpaša fonda izveide, kas organizēts pēc līdzīga principa kā pēcpandēmijas atveseļošanas fondi. Kastilla piebilda, ka tiekot runāts par īpašu atbalstu zemniekiem Krievijas robežas tuvumā, kuri atrodas pirmajā aizsardzības līnijā, bet tieši tāpat vajadzētu runāt par zemniekiem, kas cenšas aprūpēt ugunsnedrošos zemes gabalus.
Katalonijas projekts “Fire Flocks” tiek uzskatīts par veiksmīgu piemēru, kas apvieno komerciālo zemkopību ar ugunsgrēku profilaksi. Kazu un aitu gani, kas saņem arī atbalstu no ES, ved savus ganāmpulkus ganīties vietējo ugunsdzēšēju norādītajās vietās. Vietējos veikalos tiek pārdots siers un jogurts, kam izveidota īpaša etiķete, lai pircējiem pavēstītu par cēlo mērķi. Dažādos Spānijas reģionos ugunsnedrošo vietu noganīšanai izmanto dažādus dzīvniekus – kazas, aitas un pat zirgus.
Subsīdijas nav nepieciešamas nepārbaudītas idejas atbalstam, drīzāk – lai atjaunotu aizmirstu dzīvesveidu. Vendrels sacīja, ka meži un lauku teritorijas agrāk tika apasaimniekotas kā daļa no ekonomiskās aktivitātes, kas šodien vienkarši nenes peļņu, tāpēc arī tie pamesti novārtā.
EK lēmusi, ka
noganīšana ir viens no veidiem, kā lauksaimniecības dzīvnieki varētu palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām
tā vietā, lai būtu to iemesls. Martā apspriežot meža ugunsgrēku novēršanu, EK norādīja uz noganīšanu kā vienu no risinājumiem, un runāja par atbalstu jaunai Eiropas ganāmpulku stratēģijai. Tomēr idejas atbalstītāji sūdzējušies, ka reālas rīcības no Briseles puses nav.
Pērn virkne eskpertu no Eiropas Universitāšu zinātnisko padomnieku padomes kritizēja ES par koncentrēšanos uz ugunsgrēku dzēšanu un ārkārtas reaģēšanu tā vietā, lai meklētu sistēmiskus risinājumus, kā veidot ugunsdrošu ainavu. Zinātnieki publicēja ieteikumus meža ugunsgrēku novēršanai, un tajos bija iekļauts arī ierosinājums izmantot ganāmpulkus ugunsnedrošo vietu noganīšanai.
Madridē, kuras apkaimi arī smagi skāruši ugunsgrēki, vietējā valdība apsver noganīšanu kā iepsējamo risinājumu. Gada sākumā valdība ziņoja, ka reģiona zemnieki vedīs savus ganāpulkus ganīties mežos apmēram 3700 hektāru platībā, un tas izmaksās ap 800 000 eiro. Tomēr pašlaik reģionā jau izdeguši ap 27 000 hektāru.
Meža ugunsgrēku pētnieks Džo Maknortons (Joe McNorton) atbalsta noganīšanas iniciatīvas. Tomēr galējās situācijās ar to var nebūt gana. Īpaši nelabvēlīgos apstākļos vējš var aiznest degošas ogles tālu priekšā galvenajai ugunsfrontei, šķērsojot arī pārrāvumus apaugumā. Ari Ekstramaduras Universitātes pārstāvis Urbano Fra Paleo (Urbano Fra Paleo) sacīja, ka noganīšana nevar būt vienīgais risinājums, tomēr arī to aizstāt nekas nevar. Bez noganīšanas zemā veģetācija ataugs, un ugunsbīstamība saglabāsies.
Lasiet arī: Ugunsgrēku pilnā vasara liek Spānijai domāt par labāku mežu apsaimniekošanu