Trīs stundu brauciena laikā pa ainavisko Transfagarašana kalnu ceļu Rumānijā no to iekļaujošajiem mežiem uz asfalta iznāk vismaz 20 brūnie lāči, un dodas pie braucējiem, kas apstājušies tos barot, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Braucēji ignorēja zīmes, kas izvietotas Karpatu kalnus šķērsojošā ceļa malās. Tās brīdina, ka dzīvnieku barošana ir pretlikumīga, un pārkāpējiem var nākties maksāt pamatīgus sodus. Aina Transfagarašana ceļa malās ilustrē Rumānijas varas iestāžu arvien pieaugošos izaicinājumus panākt noteikumu ievērošanu un panākt, ka vietējie iedzīvotāji un tūristi nesaskaras ar lāču uzbrukumiem, vienlaikus cenšoties kontrolēt Eiropas lielāko lāču populāciju.
Rumānijas Vides ministrija, balstoties uz vairāku gadu garumā veikta DNS pētījuma sākotnējiem rezultātiem, lēš, ka valstī ir 10 000 līdz 13 000 brūno lāču. Apdzīvotām vietām izplešoties un klimata pārmaiņām pārveidojot un fragmentējot lāču dabisko dzīves vidi, cilvēku un lāču sastapšanās gadījumu kalnu kopienās kļūst arvien vairāk. Dzīvnieki pierod doties uz ciematiem un pilsētām, lai meklētu barību. Dažkārt sastapšanās ir nāvējoša.
Rumānijā pēdējo divdesmit gadu laikā lāči saplosījuši gandrīz 30 cilvēkus.
Kalnu pilsētiņas Predealas iedzīvotājiem lāči un to radītie draudi ir pastāvīgi klātesoši. 59 gadus vecais Žans Stangaču (Jean Stangaciu) pastāstīja, ka lācis gandrīz ik vakaru nāk uz atkritumu konteineriem pie viņa mājas, un piebilda, ka viņš tagad vakaros nemaz nedodas ārā.
Lai izvairītos no turpmākiem uzbrukumiem un kontrolētu lāču populāciju, rumāņu likumdevēji aprīlī teju dubultoja ikgadējo nomedīšanas kvotu šim un nākamajam gadam, nosakot, ka drīkst nomedīt 900 lāčus. Lēmums izsauca asu kritiku no vides ekspertiem un aizstāvjiem. Kritiķi norādīja, ka netiek risināta problēma, ko rada lāču ienākšana apdzīvotās vietās, jo mednieki drīzāk meklēs trofeju cienīgus lāčus dziļi mežos, nevis medīs lācenes ar lācēniem, kas pilsētās meklē pārtiku.
“Libearty Sanctuary” vadītāja Kristina Lapisa (Cristina Lapis) sacīja, ka medības nenotiks tur, kur lāči iznāk ceļa malās. Viņas vadītajā patversmē mīt 140 lāči, kas bija palikuši bez mātes vai izglābti no personām, kas tos turēja kā ceļmalas izklaidi.
Vides aktīvists Čiprians Galuša (Ciprian Galusca) uzsvēra, ka netiek pienācīgi piemēroti jau pastāvošie noteikumi, kuru uzdevums ir panākt, lai lāči neienāktu pilsētās. To vidū ir sodi par dzīvnieku barošanu, notiekumi atkritumu apsaimniekošanai un atbalsts elektrisko žogu uzstādīšanai.
Lasiet arī: Skaļais stāsts par lāča uzbrukumu Igaunijā iegūst negaidītu pavērsienu