Igaunijas vēstnieks NATO Jiri Luiks (Jüri Luik) sacīja, ka, lai gan ukraiņu spējas veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā atstājušas iespaidu uz ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump) un devušas cerību sarunu atsākšanai, ir skaidrs, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins šobrīd nav ieinteresēts veidot dialogu, raksta “ERR News.”
Nesenās Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās kopumā devušas pozitīvus signālus. Luiks sacīja, ka gan NATO samitā Ankarā, gan pēc tam tiekoties Vašingtonā Tramps uzsvēra ASV atbalstu un izpratni par to, ko ukraiņi dara. Luikam interesantākais brīdis Ankarā esot bijis brīdis, kad Tramps sacījis, ka triecienus pa Krievijas teritoriju varot uztvert kā eskalāciju, bet tās esot eskalācija, kas var vest uz mieru. Tādējādi Tramps izteicis no lielas savas administrācijas daļas atšķirīgu viedokli, un savā ziņā devis ukraiņiem zaļo gaismu, kas savukārt varētu nepatikt Kremlim.
Trampa nostājas izmaiņas atspoguļo viņa uzskatu, ka abas puses ir sasniegušas spēku līdzsvaru, kas varētu atvērt durvis miera procesam. Luiks piekrita, ka var diskutēt par reālo militāro vai psiholoģisko spiedienu, ko rada triecieni Krievijā, un varbūt tie tiek pārvērtēti, bet, no Trampa perspektīvas skatoties, svarīgākais ir tas, ka ukraiņiem tagad ir dažas izspēlējamas kārtis, un tas rada iespēju atsākt sarunas par mieru.
Luiks izteica cerības, ka ASV sūtņi miera sarunās Džareds Kušners (Jared Kushner) un Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) varētu drīzumā apmeklēt Ukrainu. Viņš sacīja, ka šāda vizīte būtu simboliska, lai uzsvērtu sarunu vedēju neitralitāti. Tajā pašā laikā Luiks neredzot nekādu interesi no Maskavas puses reāli iesaistīties sarunās par mieru, ja vien tās nav sarunas par Ukrainas pilnīgu padošanos. Vēstnieks sacīja – Putins uzskata, ka ir tālu no militāru iespēju robežām.
Līdz ar to Krievijas diktators ir gatavs iet daudz tālāk, un veikt vēl neskaitāmus eskalācijas mēģinājumus,
pirms vispār parādīsies iespēja sākt sarunas.
Lai gan ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) brīdinājis par eskalācijas risku, Luiks norādīja, ka Trampa administrācija tik un tā ir daudz drošāka un izlēmīgāka nekā bijušā ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) administrācija. Iepriekšējās administrācijas laikā bailes no eskalācijas esot burtiski paralizējušas atbalstu ukraiņu triecieniem pret Krieviju.
Luiks uzsvēra jauna pret Krievija vērsta sankciju likuma nozīmi. To virzījis bijušais senators Lindsijs Grehems (Lindsey Graham), un tas esot gan politiski un simboliski nozīmīgs, gan svarīgs, jo ļaus izvirzīt sekundārās sankcijas. Jautājums esot ne tik daudz par sankciju piemērošanu Krieivjai, kā par to valstu sankcionēšanu, kuras turpina sadarbību ar Krieviju, piemēram, iegādājoties lētāku naftu. Tomēr likumprojekts vēl nav uzskatāms par pilnīgi drošu, jo tam jāgūst apstiprinājums Kongresā. Luiks sacīja, ka jebkurā gadījumā šāda likumprojekta nozīme ir milzīga, un, ņemot vērā, ka tas nes aizsaulē aizgājuša, svarīga senatora vārdu, tas, visticamāk, tiks pieņemts.
Pēc Luika domām, arī Rietumvalstis spējušas saglabāt vērā ņemamu vienotību centienos izdarīt spiedinu uz Krieviju. Viņš sacīja, ka ir pat pārsteigts par stingro vienotību. Protams, esot atšķirības – kāda valsts vēlas aktīvu dialogu ar Krieviju, citas vēlas ieņemt vidutāja lomu un tamlīdzīgi, bet esot vienota izpratne, ka jāatbalsta agresijas upuris.
Arī pati Ukraina esot kļuvusi spēcīgāka, un tas esot nozīmīgs faktors.
Svarīgs jautājums ASV un Ukrainas attiecībās pašlaik ir tas, vai Vašingtona atļaus ukraiņiem ražot ASV radītās pretgaisa aizsardzības raķetes. Izskanējuši pretrunīgi vēstījumi, un pašlaik nav skaidrs, vai ASV dos Ukrainai licenci ražot “Patriot” raķetes; tāpat nav zināms, kad šāds lēmums varētu tikt pieņemts. Luiks atzina, ka jau no sākuma nav ticējis, ka raķešu ražošana varētu sākties pārskatāmā nākotnē. Tik izsmalcinātas tehnoloģijas nodošana Ukrainai raisot arī jautājumus par intelektuālo īpašumu, un uzņēmumi, kas ražo šo militāro aprīkojumu, ir bijuši negribīgi dalīties tehnoloģijās pat ar daudz stabilākām Rietumvalstīm. Piemēram, Vācija jau sen vēlējusies pati ražot PAC-3 raķetes, bet tas joprojām nav noticis. Luiks piebilda – Tramps Ankarā sacījis, ka nav runājis ar attiecīgajiem uzņēmumiem, un tas varētu būt bijis aspekts, kas “noracis” ideju.
Lasiet arī: Tramps neesot pārliecināts, vai ļaut Ukrainai ražot raķetes “Patriot”