Lai nodrošinātu valdības rīcības plānā paredzēto prioritāšu īstenošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza izmaiņas vairākos normatīvajos aktos. Izmaiņas plānots ieviest jau no jaunā mācību gada: pamatskolā paredzēts ieviest eksāmenu dabaszinībās, vienlaikus nosakot, ka centralizēto eksāmenu rezultāti neietekmēs pamatizglītības apliecības saņemšanu, pamatskolas un vidusskolas skolēniem paredzēta iespēja uzlabot vērtējumu, savukārt vidusskolā valsts pārbaudes darbu augstākajā mācību satura apguves līmenī varēs kārtot izvēles kārtā.
“Latvija ir ilgstoši pieļāvusi, ka dabaszinātņu zināšanu plaisa starp skolām ir tik liela, ka tā faktiski kļūst par sociālu netaisnību, un eksāmens ir vienīgais instruments, kas šo nevienlīdzību var apturēt. Monitoringa darbos rezultāti ir kritiski zemi, bet valsts gadiem izvairās atzīt situācijas nopietnību. Mēs nevaram atļauties zaudēt nākotnes konkurētspēju STEM jomās un pieņemt, ka bērni nav sagatavoti modernai ekonomikai. Šis lēmums parādīs, ka valsts ir gatava rīkoties bērnu interesēs, nevis turpināt politisku komfortu uz izglītības kvalitātes rēķina. Tas ir drosmes un atbildības tests, nevis tehnisks jautājums,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
IZM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem. Tie izstrādāti saskaņā ar valdības rīcības plānā noteikto vispārējās izglītības satura pārskatīšanas procesu, lai pilnveidotu skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtību un centralizēto eksāmenu regulējumu. Izmaiņas paredzēts piemērot no 2026. gada 1. septembra, informē IZM.
Vērtējumu svēršana un skolu autonomija
Ar grozījumiem plānots atteikties no obligātas vērtējumu svēršanas un dot izglītības iestādēm iespēju izvēlēties konkrētajam mācību priekšmetam piemērotāko risinājumu, t. sk. noteikt summatīvo vērtējumu izmantošanu, ja iestāde to uzskata par pedagoģiski pamatotu risinājumu. Tādējādi tiks stiprināta pedagogu profesionālā autonomija, saglabājot vienotas prasības mācību sasniegumu vērtēšanai.
Iespēja uzlabot vērtējumu
Paredzēts mainīt līdzšinējo kārtību, kas vērtējuma uzlabošanas iespēju sniedza tikai mācību gada beigās, rakstot kombinēto pārbaudes darbu par plašu mācību satura daļu. Plānots noteikt, ka katram skolēnam katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā jānodrošina iespēja uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu.
Centralizētie eksāmeni pamatizglītībā (9. klase)
Grozījumi paredz pilnveidot arī centralizēto eksāmenu regulējumu. No 2026./27. mācību gada 9. klasē plānots centralizētais eksāmens dabaszinībās, ko valsts bija apņēmusies ieviest jau pirms astoņiem gadiem, tādējādi stimulējot skolēnu interesi par STEM jomām.
Pamatizglītībā iecerēts atteikties no minimālā procentuālā sliekšņa, kas skolēnam jāsasniedz 9. klases centralizētajos eksāmenos, lai iegūtu apliecību par pamatizglītību.
Centralizētie eksāmeni arī turpmāk saglabās valsts pārbaudes darbu nozīmi un tiks izmantoti skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanai un izglītības kvalitātes monitoringam. Tomēr 9. klasē noteikta minimālā rezultāta sasniegšana vairs nebūs nosacījums pamatizglītības ieguvei.
Izmaiņas augstākā līmeņa eksāmenu kārtošanā vidusskolā
Attiecībā uz vispārējo vidējo izglītību iecerēts noteikt, ka augstākā līmeņa centralizētā eksāmena kārtošana padziļinātajā kursā vairs nebūs obligāts nosacījums vidējās izglītības ieguvei. To varēs izvēlēties kārtot tie skolēni, kuriem konkrētā augstākā līmeņa eksāmena rezultāts būs nepieciešams uzņemšanai augstākās izglītības programmā vai citu turpmākās izglītības mērķu sasniegšanai. Šāds priekšlikums balstīts augstākās izglītības iestāžu sniegtajā informācijā, kas liecina, ka augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu rezultāti uzņemšanai bakalaura studiju programmās parasti nav obligāta prasība, lai gan atsevišķos gadījumos tie var sniegt papildu priekšrocības uzņemšanas konkursā.
Lasiet arī:
Samanta Tīna kļuvusi par māmiņu
“Paliku bez valodas,” – vidzemniece pašmāju momentloterijā laimē 250 000 eiro