Krievija, kad tā ir vāja, var būt vēl bīstamāka, un šos riskus nevajadzētu novērtēt par zemu, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns, komentējot augusta sākumā izskanējušos Lietuvas paziņojumus, ka Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainas dronus.
Andžāns uzskata, ka šie riski ir jāuztver nopietni. “Tas var notikt, tas var arī nenotikt. No vienas puses, protams, mēs te varam smieties par Krieviju, cik viņi nespējīgi, nevarīgi, nevar Ukrainu uzvarēt, bet līdzīgi ir bijis ar citām valstīm – amerikāņi neuzvarēja ne talibus Afganistānā, ne arī Vjetnamā uzvarēja,” atgādināja eksperts.
Viņš vērsa uzmanību, ka Krievijai ir aptuveni pusotra miljona kaujās rūdītu karavīru, no kuriem daļa ir izbadējusies, daļai nav ar ko šaut, bet tas ir milzīgs spēks, īpaši, ņemot vērā, ka tieši Krievija un Ukraina dronu tehnoloģijās patlaban ir vadošās valstis pasaulē.
Pēc Andžāna paustā, viens no ekspertu apspriestajiem scenārijiem paredz, ka Krievija, izmantojot Ukrainas dronus, varētu sarīkot uzbrukumus,
piemēram, Rīgas hidroelektrostacijai, Inčukalna apakšzemes dabasgāzes krātuvei vai Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālim. “Un to, kāda Latvija ir dronu Lielvalsts, mēs maijā redzējām,” ironiski noteica eksperts, atgādinot, ka tas Latvijai bija nopietns izaicinājums.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors paredz, ka tad, ja Krievija šādas provokācijas īstenos, to mērķis būs pārbaudīt NATO reakciju un izpratni, kā un kad iedarbināms Ziemeļatlantijas līguma 5. pants. Viņš minēja, ka pierādīt tiešu Krievijas vainu šādās hibrīdoperācijās, visticamāk, būtu sarežģīti vai neiespējami. “Ko sabiedrotie teiks? [ASV prezidents Donalds] Tramps būs gatavs reaģēt vai nebūs?” taujāja Andžāns, ieskicējot potenciālos jautājumus, kas varētu aktualizēties, ja Krievija īstenos šīs provokācijas.
Vaicāts, ko var darīt patlaban, lai minētie draudi nepiepildītos, eksperts atbildēja, ka ir jāpastiprina robežaizsardzība un visiem dienestiem jāsaglabā modrība. “Visiem ir jābūt ar atvērtām acīm! Ir jāpriecājas par Ukrainas panākumiem, par triecieniem Krievijā, bet vienlaikus ir jāapzinās, ka Krievija, kad tā ir vāja, var būt pat vēl bīstamāka nekā stipra,” rezumēja Andžāns.
Jau ziņots, ka Lietuvas militārā izlūkdienesta rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainas dronus, ceturtdien vēstīja ziņu portāls “15min.lt”.
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns portālam apstiprināja šo informāciju.
Tikmēr Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija īstermiņā var īstenot hibrīduzbrukumus un provokācijas pret Baltijas valstīm, lai tādējādi palielinātu psiholoģisko spiedienu uz NATO valstīm, to amatpersonām un sabiedrībām, par ko SAB publiski ir brīdinājis arī iepriekš.
Viens no iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem ir dronu operācijas, tostarp Ukrainas dronu izmantošana tā saucamajām “viltus karoga” operācijām. Lai gan šobrīd nav norāžu, ka Krievijas režīms ir pieņēmis politisku lēmumu eskalēt drošības situāciju attiecībā pret NATO, SAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija plāno dažāda veida provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus pret Baltijas valstīm un NATO, norādījis SAB.
Krievija jau ilgstoši īsteno hibrīdkaru, tostarp organizējot dažādas kaitnieciskas aktivitātes un provokācijas Rietumvalstīs ar mērķi panākt atbalsta samazināšanu Ukrainai. Lietuvas publiski paustais brīdinājums tiek rūpīgi analizēts arī Latvijā, aģentūrai LETA šonedēļ norādīja Aizsardzības ministrijā (AM).
Latvijas pretgaisa novērošanas spējas, sadarbība ar NATO un koordinācija ar kaimiņvalstīm ir pastiprināta. Ja tiktu konstatēts jebkāds incidents, tas tiktu nekavējoties izmeklēts, balstoties uz faktiem, nevis pieņēmumiem, skaidroja AM.
Vienlaikus AM un Nacionālo bruņoto spēku rīcībā patlaban nav informācijas, ka Krievija plāno uzbrukumu konkrētiem kritiskās infrastruktūras objektiem Latvijas teritorijā. AM uzsver, ka bruņotie spēki jau ilgstoši sadarbojas ar dažādu kategoriju kritiskās infrastruktūras objektiem, lai krīzes situācijā tiktu nodrošināta to darbības nepārtrauktība. Ņemot vērā šī gada pavasarī notikušos apdraudējumus Latvijas gaisa telpā, kritiskās infrastruktūras objektos tiek ieviestas īpaši izstrādātas rīcības vadlīnijas, ko publiski paudis arī premjers, norādīja ministrijā.
Lasiet arī:
KNAB pārbaudīs premjera un citu AS pārstāvju priekšvēlēšanu aktivitātes
Potera fani panāk elektrolīnijas pārvirzīšanu no mājas elfa Dobija kapa vietas
Zināms, ko skandalozajā vēstulē Spānijai pārmetis Dombrava
Pirms Loki lomas spēlēja ziloņa kāju: septiņi maz zināmi fakti par Tomu Hidlstonu
Premjers Šleseru vērtē pozitīvi, bet saredz riskus sadarbībai ar LPV