Nacionālās aviokompānija “airBaltic” liktenis, ļoti iespējams, izšķirsies jau šo pirmdien. Biznesa plāns kompānijai ir, tagad jāgaida, ko pirmdien teiks obligāciju turētāji. Kas īsti notiek ar “airBaltic”, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Jaunā biznesa plāna prioritāte ir atjaunot spēju pelnīt, samazināt izmaksas, lidmašīnu skaitu un vēl visu ko. Jebkurā gadījumā tas šobrīd prasa valdības iesaisti. Biznesa plānā bija iezīmēts, ka vajag ap 225 miljoniem eiro kā aizņēmumu pārejas laikam un pēc tam vēl 100 miljonus kapitāla papildināšanai. Lai biznesa plāns sāktu strādāt, viņiem būs jānāk pie valdības,” saka Filips Rajevskis.
Uz BNN teikto, ka lidsabiedrības lielāko kreditoru kodolu veido starptautiskie “airBaltic” obligāciju turētāji, bankas, līzinga kompānijas un vēl citi, ar kuriem kompānijai būs jāspēj vienoties, politologs atbild, ka tā vienmēr ir dilemma aizdevējiem. “Šādās restrukturizācijas situācijās aizdevēji stāv izvēles priekšā. Var stingri prasīt: atdodiet mums naudu. Bet, ja uzņēmums nespēj maksāt, tad viņiem jānostājas rindā kopā ar visiem pārējiem kreditoriem un vēl nav zināms, cik vispār būs iespējams dabūt. Otrs variants – kaut kur viņi var piekāpties un vienalga palikt diezgan komfortablā situācijā no peļņas viedokļa Turklāt viņi ir labi pelnījuši uz obligācijām ar ļoti augstiem procentiem. Šādas vienošanās ar aizdevējiem panākšana ir augstākā sarunu māksla. Tur vajag pieredzi un izpratni par to, kā aizdevējs domā”.
Biznesa plānā aviokompānijas ieņēmumu līkne ir uzzīmēta ļoti skaisti – no 800 miljoniem eiro 2027.gadā līdz vienam miljardam eiro 2031.gadā.
Taujāts, vai tas vispār ir iespējams, politologs atbild: “Premjers savos video ir teicis, ka jāskatās reālistiski. Mēs jau neredzam, par kādiem pasažieriem viņi runā un uz kuriem galamērķiem lido. Līdz ar to ir grūti novērtēt. Bet tie ir ļoti iespaidīgi skaitļi un ļoti iespaidīgas projekcijas”.
Atbildot BNN jautājumam, vai “airBaltic” patiešām var šo plānu realizēt, Filips Rajevskis saka, te jāņem vērā vairākas lietas. “Ja, piemēram, “airBaltic” bankrotētu, tas būtu milzīgs zaudējums Latvijas valstij. Ja skatāmies no sliktākā scenārija puses, tas būtu milzīgs trieciens mūsu ekonomikai un valsts tēlam. Tā būtu ļoti slikta lieta. No otras puses arī visu laiku finansiāli šo kompāniju balstīt nav viegli, tie ir sarežģīti lēmumi. Jāskatās arī uz to, cik daudz pati “airBaltic” vadība un valsts kā akcionārs ir gatavi iesaistīties. Tās visas ir sarunas”.
Lidsabiedrības plāns paredz arī samazināt floti no pašreizējām 54 lidmašīnām līdz aptuveni 36 lidmašīnām gada beigās un liekos lidaparātus atdot īpašniekiem – līzinga devējiem. Visticamāk, tam arī būs izmaksas.
Politologs pauž, ka tā ir ļoti smaga dilemma ne tikai “airBaltic” vadībai un padomei, bet arī akcionāram – Latvijas valstij. Tie ir ļoti grūti jautājumi, jo mēs labi zinām, cik smagi šādi lēmumi reizēm iet cauri politiskajiem gaiteņiem.
Taujāts, kurā brīdī “airBaltic” bizness īsti nogāja greizi, Filips Rajevskis saka, problēma ir tajā, ka valsts no savas puses kā akcionārs nav ar saimnieka rūpību sekojusi tam visam līdzi ne Bertolta Flika, ne Martina Gausa laikos. “Tagad mēs plūcam šīs vieglprātības augļus. Būt akcionāram un piedalīties tādas kompānijas kā “airBaltic” vadīšanā – tur vajag zināšanas un izpratni. Izskatās, ka valsts pret savu uzņēmumu ir izturējusies diezgan vieglprātīgi”.
Lūgts komentēt lidsabiedrības jauno biznesa plānu, politologs saka, ka tur ir objektīvā un subjektīvā daļa. “Objektīvā daļa ir tā, ka biznesa plāns lidot no Latvijas uz Rietumeiropu un uz otru pusi – uz Krieviju, Baltkrieviju un dažādām Austrumu valstīm – bija laba ideja. Kurš varēja iedomāties, ka Krievija uzsāks karu? Risks bija un tas iestājās. Nevar teikt, ka to vispār nevarēja paredzēt, bet ar to mēģināja sadzīvot. Tas pats ar Covid – neviens nevarēja paredzēt, ka sāksies pandēmija, aviokompānijas ilgu laiku nekur nelidos un tikai tērēs naudu. Tās ir objektīvas problēmas. Jautājums ir, kas notika tad, kad šīs lielās izmaiņas jau bija notikušas, īpaši runājot par Austrumu virzienu. Kā akcionārs es prasītu koriģētu biznesa plānu: ko darām tad, kad ir karš un uz Austrumiem vairs nelidojam? Vai nevajag samazināt apjomus un nepirkt tik daudz lidmašīnu? Neesmu aviācijas eksperts, bet ir sajūta, ka šie jautājumi laikus netika uzdoti”.
Lasiet arī:
“Krievi baida mūs pirms Aglonas svētkiem!” – Latgalē šonakt notriekts drons
LTA: Ierēdņu patvaļa “MERE” krīzē izraisa pārtikas katastrofu
PTAC pārbauda bērnu iemīļoto rotaļlietu “Squishy dumpling”
Sapņoja kļūt par mūķeni jeb desmit fakti par Annu Hetaveju
Gurķi ar raksturu stundas laikā: Zanes Grēviņas sālīto gurķīšu recepte
“Dzīvais Nostradams” paredz jaunu karu; divi pareģojumi šim gadam jau piepildījušies