Autore: Ilona Bērziņa
Sestdienas, 22. augusta vētra kļuvusi par skarbu Latvijas kritiskās infrastruktūras stresa testu. Svētdienas rītā vētras radīto postījumu dēļ bez elektrības bija aptuveni katra trešā mājsaimniecība. Elektroenerģijas zudums ietekmēja arī mobilo sakaru infrastruktūru un bāzes staciju darbību, kā rezultātā bez interneta un mobilajiem sakariem palika desmitiem tūkstoši iedzīvotāju.
Pēc vētras nodarītajiem postījumiem svarīgi ir ne tikai novērst tās sekas, bet arī veikt detalizētu valsts kritiskās infrastruktūras stresa testa izvērtējumu: kas pārstāja darboties, pēc cik ilga laika tas notika un cik ilgi katrs būtiskais pakalpojums spētu funkcionēt, ja elektroapgādes pārtraukums ilgtu nevis dažas stundas, bet vairākas diennaktis. Tas, cik ilgi sakari un citas kritiskās sistēmas spēj autonomi darboties plaša elektroapgādes pārrāvuma apstākļos, var būt izšķiroši ne vien dabas stihiju, bet arī mērķētas sabotāžas vai cita ģeopolitiska apdraudējuma gadījumā.
Līdztekus nolauztiem kokiem, applūdušām ielām un haosu satiksmē, elektroapgādes traucējumi maksimumā skāra ap 277 tūkstošiem klientu, un problēmas elektrotīklā atsaucās arī uz mobilo sakaru infrastruktūru. “Bite” ziņoja par aptuveni 200 bāzes stacijām bez centralizētās elektroapgādes, savukārt LMT norādīja, ka traucējumi skāruši ap 3% klientu pieslēgumu, kas, ņemot vērā LMT 1,554 miljonus pieslēgumu, ļauj aprēķināt, ka ietekmēti aptuveni 46 600 pieslēgumi.
Problēmas bāzes staciju darbībā atzina arī “Tele2”. Šī kompānija pagaidām nav nosaukusi ne ietekmēto klientu, ne bāzes staciju skaitu. Tomēr operators apstiprina, ka daļa bāzes staciju nestrādā elektroapgādes dēļ; tiek izmantoti akumulatori un ģeneratori, bet piekļuvi vairākām stacijām kavē kritušie koki un applūdušās teritorijas. Lai arī mobilo sakaru stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un daļēji arī ģeneratoriem, tomēr ilgstoša un plaša elektroapgādes pārtraukuma gadījumā rezerves iespējas nav neierobežotas.
Vētra skāra ne tikai vietējās sadales līnijas, bet arī pārvades tīklu – bija traucēta 46 no vairāk nekā 150 AST apakšstaciju darbība, bojātas piecas 330 kV un skartas 44 110 kV līnijas.
Stihijai bija arī cilvēku upuri. Pēc NMPD sniegtās informācijas medicīniskā palīdzība bija nepieciešama 14 cilvēkiem, bet Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, viens cilvēks gāja bojā.
Līdz svētdienas pulksten septiņiem rītā glābēji bija saņēmuši 1876 pieteikumus par vēja postījumiem – vairāk nekā iepriekšējās lielajās 2024. gada vasaras vētrās vairāku dienu laikā. Visvairāk izsaukumu bija par nogāztiem kokiem, kas bloķēja ceļus, krita uz ēkām un automašīnām un bojāja elektrolīnijas. Būtiski traucējumi bija arī dzelzceļā – svētdien vairākos virzienos vilcienu kustība bija apturēta vai ierobežota, bija reisu atcelšana un vairāku stundu kavējumi. Vēl dienas vidū satiksme vairākos posmos nebija pilnībā atjaunota.
Ilgstošās lietavas izgaismoja arī lietusūdens novadīšanas sistēmu nespēju tikt galā ar ekstrēmiem nokrišņiem. Jau sestdien vietām bija nolijusi aptuveni puse mēneša nokrišņu normas, applūda ielas un zemākās teritorijas.
Lasiet arī: Vētras postījumi strauji pieaug – koki gāžas uz mājām un automašīnām