Militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums nav mainījies, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris Rinkēviča vārdā atzīmē, ka tiešu Krievijas iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems.
Kā jau agrāk Valsts prezidents ir paudis, joprojām ir iespējamas dažādas sabotāžas, kiberuzbrukumi un hibrīdoperācijas, norāda Drēģeris. Faktiski Latvijas un citas NATO un Eiropas Savienības valstis ar tām saskaras regulāri. Gan iekšlietu sistēma, gan Nacionālie bruņotie spēki un NATO sabiedrotie veic pasākumus, lai šādas darbības novērstu.
“Augstu vērtējam NATO sabiedroto, tostarp ASV politiskos, diplomātiskos un militāros centienus stiprināt reģionālo drošību,” pauž Drēģeris.
Kā ziņots, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam “Politico” trešdien apgalvojušas divas informētas personas.
Retklifa “vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm”, izteicies viens no avotiem.
Otrs avots piebildis, ka CIP direktors centies Maskavu arī pārliecināt mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai.
Iepriekš arī laikraksts “The Wall Street Journal” trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm.
Tāpat ziņots, ka Nacionālās apvienības pārraudzītā Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) iesniegusi saskaņošanai Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz līdz 1. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas austrumu pierobežā veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarēs. KEM to pamato ar Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem un arvien biežāk konstatētiem bezpilota gaisa kuģiem un citiem neidentificētiem objektiem Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas.