22.augusta vētra liek uzdot jautājumu, vai Latvija šādām un vēl lielākām krīzēm ir gatava. Bijušā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Jura Maklakova viedoklis ir skarbs: “Mēs neesam gatavi. Manuprāt visi Latvijas iedzīvotāji var pateikt, nekas nenotika tā, lai būtu sistemātiska, pareiza darbība attiecībā uz krīzes likvidēšanu”.
Pēc Jura Maklakova teiktā vētras seku novēršanā visi darīja savu darbu, bet tas nebija kontrolēts un vadīts, nebija balstīts uz principu – kur ir prioritātes, kas konkrētajā brīdī ir svarīgākais, kas jānodrošina, kur jāpieliek lielākās pūles. “Mediķi strādāja, ugunsdzēsēji strādāja un tas ir ļoti labi, bet šis darbs nebija koordinēts un vadīts. Mums jāpasakās ļoti daudziem cilvēkiem, kuri strādāja – ugunsdzēsējiem un citiem. Tomēr viņi darīja savu darbu kā ugunsdzēsēji, nevis kā daļa no kopīgas valsts sistēmas, kur procesu kontrolē un vada premjers vai cilvēks, kurš ir atbildīgs par krīzes vadību, nosakot prioritātes un virzot resursus uz svarīgākajiem objektiem. Protams, bija arī resursu trūkums, kurus būtu nepieciešams piesaistīt krīzē”.
Bijušais NBS komandieris min arī pēdējās dienās plaši izskanējušo Latvijas sabiedrisko mediju kritiku un norāda, ka medijiem vajadzēja dot maksimālu informāciju par to, kas notiek, nevis tagad vainot viņus par to, ka paši kaut ko nav izdarījuši. “Šai informācijai vajadzēja nākt no krīzes vadības centra. Un krīzes vadības centram šo darbu vajadzēja vadīt. Nevis tā, ka katram žurnālistam jāuzņemas atbildība par kaut ko informēt sabiedrību, nezinot, ko tieši un kā jāinformē.”
Uz BNN teikto, ka situāciju ievērojami sarežģīja ģeneratoru un akumulatoru trūkums, kuriem būtu jānodrošina elektroenerģijas padeves nepārtrauktība visos kritiskās infrastruktūras objektos, Juris Maklakovs atbild, viņu pārsteidzis, ka sabojājās vakcīnas, jo mediķiem pietrūka elektroenerģijas, lai nodrošinātu ledusskapju darbību, un vēl citas lietas. “Arī par mobilajiem sakariem es biju ļoti pārsteigts, jo man šķita, ka šajās sistēmās ir paredzēti ģeneratori un tamlīdzīgas rezerves.”
Viņš arī uzsver, ka situāciju ir ļoti grūti komentēt, jo nav zināms, kādas prasības Latvijas mobilajiem operatoriem ir noteiktas. “Torņiem, manuprāt, obligāti jābūt iespējai pārslēgties uz rezerves barošanu, bet varbūt tam paredzētais laiks nav pietiekams. Tagad ir jāsēžas pie galda krīzes vadības centra vadītājiem vai kādam citam, kas apzina visus šos trūkumus, tos jāpārskata un kritiskajā infrastruktūrā jānodrošina nepieciešamos ģeneratorus. To pietrūka gan mediķiem, gan mobilajiem sakariem, gan degvielas uzpildes stacijām”.
Juris Maklakovs arī uzsver, ir absolūti nepieņemami, ka vēl trešajā dienā pēc vētras ap 11 tūkstošiem cilvēku joprojām ir bez elektrības.
“Varbūt laika periodi, kuri jānodrošina ar rezerves ģeneratoriem, ir par mazu,” viņš saka.
Tāpat bijušais NBS komandieris norāda uz informācijas trūkumu. “Šūnu apraidē bija tikai brīdinājums par vētru. Varēja dot arī papildu informāciju – ko darīt, ja nav elektrības, kur ir kritiskas problēmas, kur nevar izbraukt un tamlīdzīgi. Šūnu apraidei vajadzēja aktīvāk strādāt arī vētras laikā, nevis tikai pabrīdināt pirms tās. Trūkumu ir ļoti daudz.”
Juris Maklakovs atgādina, ka pēc 2008.gada vētras toreizējais premjers Ivars Godmanis veltīja valsts institūcijām skarbus pārmetumus par nespēju sagatavoties šāda veida krīzēm. “Pat lielākajām degvielas uzpildes stacijām un pārtikas veikaliem nebija savu autonomo dīzeļģeneratoru. Rezultātā iedzīvotāji krīzes brīdī nevarēja ne iepildīt degvielu automašīnās, ne nopirkt pirmās nepieciešamības preces un ūdeni. Īpašu premjera kritiku saņēma telekomunikāciju uzņēmumi. Vētras laikā ātri izlādējās mobilo sakaru bāzes staciju akumulatori tā kā nebija rezerves ģeneratoru. Iedzīvotāji palika bez sakariem un nespēja sazvanīt pat glābšanas dienestus, ko premjers nosauca par nepieņemamu situāciju. Rezultātā premjers uzdeva Iekšlietu ministrijai un citām atbildīgajām iestādēm steidzami pārskatīt civilās aizsardzības plānus. Viņš pieprasīja likumdošanā iestrādāt stingras prasības, kas liktu kritiskās infrastruktūras objektiem obligāti nodrošināt darba kārtībā esošus strāvas ģeneratorus,” tā par 2008.gada ciklonu toreiz rakstīja ir mediji. Ir pagājuši 18 gadi, un nekas nav mainījies.