Saskaņā ar vairākām ES amatpersonām adresētu vēstuli, Zviedrija mudina bloku atsākt sarunas par iesaldēto Krievijas aktīvu novirzīšanu Ukrainas atbalstam, vēsta “Kyiv Independent.”
Vēstules uzmetumā, ko “Kyiv Independent” rīcībā esošajā vēstules uzmetumā kā parakstītāji minēti arī Nīderlandes, Polijas un Spānijas ārlietu ministri. Trīs ES diplomāti nesaistīti viens ar otru “Kyiv Independent” norādīja, ka sagaidāms – vēstule tiks nosūtīta 27.augustā. Tajā prasīts, lai pirmās sarunas par iesaldēto aktīvu novirzīšanu notiktu neformālās tikšanās laikā, kas 1. un 2.septembrī plānota Īrijā. Uzmetuma tekstā sacīts, ka ES būtu jāturpina piedāvāt visaptverošu, paredzamu un strukturētu finansiālo atbalstu Ukrainai saskaņā ar tās vajadzībām. Vēstules autori piebilduši, ka ir īstais laiks atgriezties pie jautājuma, kā vislabāk izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai tie nāktu par labu Ukrainai.
ES aprīlī apstiprināja 90 miljardus eiro lielu aizdevumu Ukrainai, un paredzams, ka tas līdz 2027.gada beigām nosegs divas trešdaļas no Kijivas budžeta vajadzībām. Vēstulē aizdevuma piešķiršana nodēvēta nozīmīgu soli, bet piebilsts, ka visi saprot – ar to nepietiks.
Atlikusī trešdaļa ukraiņu budžeta nav aizpildīta, un tas lika Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim 24.augustā lūgt līdz gada beigām piešķirt papildus finansiālo atbalstu. Eiropas Komisija aicinājusi arī sabiedrotos pievienoties atbalsta sniegšanai. Zelenska lūgums arī noveda pie Zviedrijas ārlietu ministres Marijas Malmeres Stenegāras (Maria Malmer Stenergard) paziņojuma vizītes laikā Ukrainā, ka viņa aktualizēs jautājumu par iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Stenegāra ir vēstules galvenā autore.
Tiek lēsts, ka iesaldēto Krievijas aktīvu apjoms visā Eiropā sasniedz 200 miljardus eiro.
To izmantošana Ukrainas atbalstam Eiropas līderiem šķiet pievilcīga, jo tas nozīmētu, ka finansiālā atbalsta slogs vairs nav uz ES nodokļu maksātāju pleciem.
Vēstule adresēta ES augstajai pārstāvei ārlietās Kajai Kallasai (Kaja Kallas), ES ekonomikas komisāram Valdim Dombrovskim un bloka paplašināšanās komisāre Martai Kosai (Marta Kos), kā arī Īrijas ārlietu ministrei Helēnai Makentijai (Helen McEntee).
Īrija līdz 2026.gada decembra beigām ir ES prezidējošā valsts, un līdz ar to spēlē galveno lomu ES ministru sapulču darba kārtības veidošanā. Kallasa jau ilgstoši atbalsta iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, un Dombrovskis norādījis, ka blokam būs jāatgriežas pie šī jautājuma.
Pēdējais mēģinājums nodot aktīvus Ukrainas rīcībā 2025.gadā izgāzās,
kad Beļģija izteica bažas par nepietiekamu riska sadalījumu un iespējamo Krievijas uzsāktu tiesvedību.
Vēstulē sacīts, ka ministri apzinās jautājuma sarežģītību, un to, ka jāmeklē risinājumi, kuros ņemtas vērā leģitīmās intereses. Vēstules autori lūdz EK ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izpētīt jaunas iespējas, kā nodot iesaldētos aktīvus Ukrainai, ņemot vērā, lai risks tiktu sadalīts vienmērīgi visām bloka valstīm, un nevienai nebūtu jāuzņemas neproporcionāla atbildība. Kā galvenie riska faktori minēti finansiālo un ekonomisko risku pārvaldība, kā arī rīcības saskaņošanas ar starptautiskajiem likumiem.
Vērojamas pazīmes tam, ka Beļģija varētu iesaistīties diskusijās, ja tiks ņemtas vērā visas tās bažas. Vizītē Kijivā Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo (Maxime Prevot) paredzēja, ka sarunas par iesaldētajiem aktīviem atsāksies, un atkārtoti uzsvēra jautājumus, kas satrauc beļģus.
Lasiet arī: ES nodos peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem Ukrainai