Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ir nepieciešams veikt pārmaiņas, lai izdzīvotu, taču nav pamata bažīties par lidojumu pārtraukšanu tuvākajos mēnešos, ceturtdien intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai sacīja Tallinas lidostas operatora “Tallinna Lennujaam” valdes loceklis Ēro Pergmē.
Viņš norādīja, ka “airBaltic” nākotnē ir divi varianti.
“Pirmais – viņi spēs pabeigt restrukturizāciju, turpināt darbu ar mazāku floti un panākt, ka uzņēmums sāk gūt peļņu. Otrs variants – kādā brīdī tomēr tiks secināts, ka šādam biznesa modelim tirgū nav vietas, lielās aviokompānijas ir pārņēmušas Eiropas tirgu, un šis nelielais modelis vairs nedarbojas. Tad kompāniju slēgs,” teica Pergmē.
Viņa vērtējumā, tie pasākumi, ko “airBaltic” veic, lai samazinātu floti, ir pareizajā virzienā.
“Flotes samazināšana ir pilnīgi saprātīga. Jo šeit, Baltijas valstīs, vienkārši nav ko darīt ar floti, kurā ir vairāk nekā 35 lidmašīnas – nav kur šīs lidmašīnas izmantot. Tātad šie pasākumi ir pareizā virzienā. Jautājums ir, vai tie ir veikti laikus,” norādīja Pergmē.
“airBaltic” ir lielākais pārvadātājs no Tallinas lidostas, un tā tirgus daļa ir 29%. Uz jautājumu par aviokompānijas pārstrukturēšanas ietekmi uz Tallinas lidostu Pergmē atbildēja, ka “airBaltic” lidmašīnas joprojām lido saskaņā ar grafiku un biļetes ir pārdošanā. Tomēr “airBaltic” iepriekšējās rezervēšanas periods ir kļuvis īsāks – cilvēki rezervē biļetes mēnesi vai divus iepriekš – tas ir laika periods, uz kuru klienti ir gatavi iegādāties biļetes. Attiecībā uz janvāri aviokompānijai ir jāsniedz papildu paskaidrojumi, lai palielinātu tirgus pārliecību, sacīja Pergmē.
“Ja jūs man jautājat, vai es pirktu “airBaltic” biļetes, tad jā, es pirktu – uz septembra beigām. Šodienas lidojumu grafikā [no Tallinas] viņiem tiek pārdotas biļetes uz 12 maršrutiem. Es domāju, ka arī ziemā viņi lidos. Taču, lai pārziemotu, ir nepieciešamas gan papildu finanšu iespējas, gan pozitīvi signāli tirgum,” atzina Tallinas lidostas operatora valdes loceklis.
Viņš izteica pieņēmumu, ka no ziemas “airBaltic” lidmašīnas no Tallinas lidos nedaudz retāk.
“”airBaltic”, visticamāk, turpinās apkalpot tā sauktos galvenos maršrutus, kurus tā apkalpojusi līdz šim. Ja “airBaltic” samazinās lidojumu skaitu, tas, bez šaubām, uz kādu laiku ietekmēs tirgu. Tomēr šodien pieprasījums pēc lidojumiem ir liels, mēs redzam, ka cilvēki vēlas lidot, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums izdosies ieviest tirgū jaunus maršrutus un piesaistīt jaunus pārvadātājus,” teica Pergmē.
Viņš uzsvēra, ka Tallinas lidosta apzināti centusies uzturēt pēc iespējas plašāku aviokompāniju portfeli. “Tādai mazai valstij kā mums tomēr ir 15 regulārie pārvadātāji, un tas ir ļoti labs rādītājs. Ja apskatām mūsu klientu profilu, tad 50% mūsu pasažieru lido caur lielajiem tranzīta centriem – Frankfurti, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Varšavu, kā arī Rīgu. Tas nozīmē, ka Igaunija nekādā gadījumā nepaliks bez gaisa satiksmes, šāda problēma neradīsies,” sacīja Pergmē.
Tallinas lidostas valdes loceklis prognozēja, ka tuvākajos gados visvairāk attīstīsies tieši zemo cenu lidsabiedrības.
Viņš arī norādīja, ka šogad aviokompānijas visvairāk ietekmē aviācijas degvielas cena.
“Ja paskatāmies uz pagājušo gadu, tad toreiz tā bija par 70-80% lētāka. Situācijas dēļ saistībā ar Hormuza šaurumu aviācijas degviela joprojām ir ļoti dārga. Mēs jau redzam šīs ietekmes sekas ziemas lidojumu grafikā – aviokompānijas samazina garākus un mazāk noslogotus maršrutus, kas bija pagājušajā ziemā. Vienkārši tāpēc, ka tie nav rentabli. Degviela šobrīd ir tik dārga,” rezumēja Pergmē.
Pergmē ir viens no četriem “Tallinna Lennujaam” valdes locekļiem. Viņa pārziņā ir komercjautājumi.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.