Islandē 29.augustā notiks referendums, kura iznākums noteiks, vai valsts atsāks sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, un pašlaik aptaujas liecina, ka rezultāts ir neparedzams, raksta britu raidorganizācija BBC.
Kādā ražotnē netālu no krasta strādnieki zilos kombinezonos un matu tīkliņiem klātām galvām šķiro tikko nozvejotas mencas un pikšas, un iekārtas apstrādā zivis, kas tālāk nonāks galvenokārt Eiropā. Uzņēmuma “Visir” zvejas vadītājs Pēturs Palsons (Pétur Pálsson) baidās, ka pievienošanās cena ES būs darbavietu zaudēšana Islandē, un rūpnīcas būs spiestas pārcelties uz ārzemēm. Viņš sacīja, ka tad, ja Islande būs ES, visu noteikts Brisele.
29.augustā 400 000 cilvēku lielā tauta lems, vai vajadzētu atsākt iestāšanās sarunas, un aptaujas liecina, ka iznākums ir neparedzams. ES atbalstītāji uzskata, ka ciešāka tuvināšanās ar Eiropu varētu palīdzēt savaldīt Islandes valūtas svārtības un pieaugošo dzīves dārdzību. Oponenti norāda, ka uz spēles likta Islandes neatkarība un kontrole pār nenovērtējamajiem zvejas ūdeņiem.
ES ir jautājums, kas jau gadu desmitiem šķeļ islandiešus, bet pēc uzvaras ārkārtas vēlēšanās 2024.gadā premjerministres Kristrunas Frostadotiras (Kristrún Frostadóttir) centriski kreisā valdība solījās 2027.gadā sarīkot referendumu par iestāšanās sarunu atsākšanu. Krievijas pilna mēroga iebrukumus Ukrainā, arvien asākā sāncensība arktiskajā reģionā, un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) ievedmuitas tarifu draudi un plānu kalšana attiecībā uz Grenlandi likusi pasteigties ar referenduma rīkošanu.
Islande atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, pie stratēģiski svarīga jūras reģiona, ko dēvē par GIUK koridoru.
Tajā rietumvalstis cieši vēro krievu kuģniecības aktivitātes. Islande ir viena no NATO dibinātājvalstīm, bet tai nav pašai savas armijas.
Bifrastas Universitātes politikas profesors Eirikurs Bergmans (Eirikur Bergmann) sacīja, ka iznākumju ir neiespējami prognozēt, jo abas puses izmanto visus iespējamos līdzekļus.
Sarunu atsākšanas atbalstītāji norāda, ka dalība ES stiprinātu Islandes tirdzniecības un drošības pozīcijas, un pasargātu to no lielākiem spēkiem. Tāpat tiek runāts par priekšrocībām, ko sniegtu pāreja uz eiro izmantošanu. Balsojums par sarunu atsākšanu ļautu atsākt diskusijas ar Briseli, bet, lai pievienotos blokam, būtu nepieciešams vēl viens referendums. Ja vēlētāji noraidīs sarunu atsākšanu, tās tiks atliktas.
Lai gan Islande nav ES sastāvā, tā, kopā ar Norvēģiju un Lihtenšteinu, ir daļa no Eiropas Ekonomiskās zonas.
Tāpat Islande ir vienotā tirgus sastāvā un Šengenas zonā.
Reikjavīka sāka iestāšanās sarunas 2008.gadā pēc postošās starptautiskās finanšu krīzes, bet tās apstājās 2013.gadā. Toreiz galvenais šķērslis bija zveja, un tā tas ir arī tagad. Zveja un citas ar jūru saistītas nozares veido teju 40% no Islandes eksporta apjoma, un daudzi, kas ir pret sarunu atsākšanu, ir satraukti, ka ES vienotā zivkopības politika varētu atņemt kontroli pār kārdinošajām zvejas vietām. Opozīcijas līdere Gudruna Hafsteinsdotira (Guðrún Hafsteinsdóttir) apņēmusies neatdot Islandes ūdeņus.
Profesors Bergmans sacīja, ka zveja ir neatņemama Islandes kultūras un politiskās identitātes daļa, un neviens politiķis nekad to neziedotu, pretējā gadījumā viņš tiktu izraidīts no valsts.
Islandes valdība plāno panākt īpašus nosacījumus, lai aizsargātu zveju un lauksaimniecību. Tikmēr eiroskeptiķi šaubās, ka tas ir iespējams.
Kad BBC augustā apmeklēja Keflavīkas Gaisa spēku bāzi, tajā pacēlās iznīcinātāji, un līdzās beļģu un NATO karogiem plīvoja arī ASV karogs.
Tā kā Islandei nav armijas, tās drošība ir atkarīga no NATO sabiedrotajiem un 1951.gadā noslēgtā līgumu ar ASV.
Trampa regulārie izteikumi par Grenlandes pārņemšanu un risks, ka NATO vienotība mazinās, ir vēl vienas bažas, kas pārņēmušas Islandi. Amatpersonas paaugstināto krievu aktivitāti Islandes tuvumā uzskata par galveno draudu drošībai.
Iestāšanās sarunu atbalstītāji uzskata, ka pievienošanās ES piedāvās finansiālo stabilitāti, un eiro ieviešana varētu ierobežott valsts spītīgi augsto inflāciju. Kopš atdalīšanās no Dānijas 1944.gadā Islande no nabadzīgas salas ir kļuvusi par vienu no Eiropas turīgākajām nācijām. Tomēr cenas Islandē ir vidēji par 84% augstākas nekā vidēji ES, un procentu likmes uzkāpušas līdz 8%.
Skeptiķi uzskata, ka pievienošanās ES izmaksās pārāk dārgi.
29.augusta referendumu cieši vēros visā Eiropā. Ja islandieši lems par labu sarunu atsākšanai, tās varētu aizņemt vien mēnešus, nevis gadus, jo 11 no 35 sarunu kārtām jau bija pabeigtas, kad tās tika apturētas.
Lasiet arī: Britu populisti vēlas atteikties no datu aizsardzības regulas