Rīgas pilsētas tiesa trešdien atbrīvoja no apcietinājuma ilggadējo Krievijas tautiešu politikas aktīvistu Viktoru Guščinu, kurš apsūdzēts par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu, nodrošinot publikācijas Krievijas propagandas resursam.
Tiesa grozīja Guščinam pirms tam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – uz apsūdzētā nodošanu policijas uzraudzībā. Kā papildu drošības līdzeklis viņam noteikts aizliegums izbraukt no valsts.
Apcietinājumā Guščins pavadīja apmēram deviņus mēnešus. Viņu atbrīvoja tiesas zālē uzreiz pēc tiesas lēmuma.
Mainīt drošības līdzekli pret tādu, kas nav saistīts ar apcietinājumu, bija lūdzis pats apsūdzētais.
Guščina advokāte Imma Jansone norādīja, ka tiesas lēmumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka apsūdzētais sava vecuma un veselības stāvokļa dēļ nebūtu spējīgs aizbēgt no valsts.
Prokurors Kaspars Ķikuts no komentāriem atteicās.
Jansone tiesas sēdē uzsvēra, ka vienīgais arguments, ar ko bija pamatots piemērotais apcietinājums, ir izvairīšanās risks – bēgšana uz Krieviju. Viņa arī apliecināja, ka Guščins nav noliedzis savu saikni ar Krieviju, taču viņš neesot uz turieni devies kopš 2023. gada.
Drošības līdzekļa maiņas nepieciešamību Jansone skaidroja ar Guščina veselības problēmām – diagnosticēto diabētu un nepieciešamību sniegt palīdzību savai 95 gadus vecajai mātei.
Savukārt prokurors pauda bažas, ka ir pamatotas aizdomas, ka, grozot drošības līdzekli, Guščins varētu doties uz Krieviju, jo apsūdzētais pirms tam bija norādījis uz savu vēlmi pārvākties uz turieni.
Guščins ir ieguvis augstāko izglītību Krievijā, kā arī strādājis tur un apmeklējis vairākus pasākumus.
Runājot par apsūdzētā izteikto pamatojumu drošības līdzekļa maiņai – nepieciešamību kopt māti -, prokurors norādīja, ka Guščinam ir arī brālis, kurš, visdrīzāk, līdz šim ir rūpējies par abu māti.
Tiesā pirms tam tika saņemti arī personiskie galvojumi par Guščinu no Latvijas krievu savienības pārstāvja Andreja Pagora, kurš pērn ievēlēts Jelgavas domē no “Suverēnās varas” (SV) un “Apvienības jaunlatvieši” (AJ) saraksta.
Tiesas sēdes laikā tika nopratināts arī liecinieks Boruks Raudins, kurš norādīja, ka ar Guščinu pazīstams jau sen, taču pēdējos gadus ar apsūdzēto nav kontaktējies.
Nākamā tiesas sēde Guščina lietā pēc būtības paredzēta 2027. gada 9. februārī plkst. 12, kad liecības sniegs apsūdzētais.
Jau ziņots, ka kriminālprocess pret Latvijas pilsoni sākts 2025. gada 26. novembrī, Valsts drošības dienestam (VDD) konstatējot personas veidotas publikācijas Krievijas propagandas vietnē, kuru pārvalda ES starptautisko sankciju sarakstā iekļauts fonds.
Personas veidotajās publikācijās iekļauti Krieviju slavinoši vēstījumi, tostarp Latvijas okupācijas un citu Otrā pasaules kara notikumu interpretēšana atbilstoši Krievijas interesēm, iepriekš medijus informēja VDD.
Piekļuve konkrētajam Krievijas propagandas resursam Latvijas teritorijā, pamatojoties uz VDD rekomendāciju, ir bloķēta.
VDD vērš uzmanību, ka jebkādu resursu nodrošināšana ES sankcijām pakļautam subjektam uzskatāma par ES sankciju pārkāpšanu.
Guščins kandidējis 12. un 13. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta, bet ne reizi nav ievēlēts. Viņš strādājis par pasniedzēju un izdevis grāmatas par vēsturi un dažādas publikācijas ar Kremlim izdevīgiem un Latviju diskreditējošiem vēstījumiem, piemēram, par to, ka Latvijā it kā atdzimstot nacisms. Viņš turpināja šīs aktivitātes, kā arī apmeklēja Krievijas rīkotos pasākumus arī pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija.