Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs aicinājis veikt tiešus triecienus pret Vācijas uzņēmumiem, kas ražo militāro aprīkojumu Ukrainai, kā arī ieteicis veikt uzbrukumus “noteiktām vietām” Berlīnē, vēsta Dialog.ua.
Šādi viņš reaģējis uz Berlīnes lēmumu saukt Krieviju pie atbildības par mēģinājumu veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumu Leipcigas lidostai. Medvedevs Vācijas apsūdzības nosauca par “mākslīgu sabotāžu” un apgalvoja, ka, ņemot vērā Vācijas vadības politiku, tās ir tikai “vājākā soda forma”.
“Viņi ir pelnījuši tiešu triecienu pret visām Vācijas militārā aprīkojuma ražotnēm Banderas kliķei. Un, iespējams, arī pret noteiktām citām vietām Berlīnē,” norādīja Medvedevs.
Arī krievu propagandists Vladimirs Solovjovs un viņa kolēģi apsprieduši “Vācijas sabrukumu” un Vācijas Demokrātiskās Republikas atjaunošanas ideju. Šie izteikumi tika pārraidīti Krievijas televīzijā laikā, kad strauji pasliktinājušās attiecības starp Maskavu un Berlīni.
Dienu iepriekš Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju bruņotās operācijas organizēšanā Leipcigas/Halles lidostā un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas konsulāta Bonnā slēgšanu un Krievu nama slēgšanu Berlīnē.
Atbildot uz to, Solovjovs un viņa raidījuma dalībnieki apsprieda ideju par atteikšanos atzīt apvienotās VFR leģitimitāti un VDR atjaunošanu.
Jāpiebilst, ka notikušo incidentu Leipcigas lidostā komentējusi arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. Viklovā, Īrijā, 1. un 2. septembrī ministre piedalījās neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē jeb Gimnihā, kur uzsvēra, ka Krievijas apdraudējums Eiropai, tostarp drona uzbrukuma mēģinājums Leipcigas lidostā, ir valsts sponsorēts terorisms.
Gimnihas sanāksmē viens no centrālajiem jautājumiem bija Krievijas agresija Ukrainā un tās apdraudējums Eiropai. Sanāksme norisinājās dienu pēc tam, kad Vācija atzina Krieviju par atbildīgu bruņota drona uzbrukuma mēģinājumā Leipcigas lidostā. Braže pauda Latvijas pilnīgu solidaritāti ar Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefūlu (Johann Wadephul) un Vācijas sabiedrību. “Uzbrukums Leipcigā vēlreiz apliecina, ka Krievija rada tiešus draudus visas Eiropas drošībai. Tas nebija tikai hibrīduzbrukums, bet gan valsts sponsorēts terorisms Vācijas teritorijā,” uzsvēra ministre.
Vienlaikus ministre atgādināja par Krievijas sistemātiskajiem uzbrukumiem Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem. Šā gada jūlijs bijis nāvējošākais mēnesis Ukrainas civiliedzīvotājiem kopš 2022. gada. Ministre aicināja turpināt stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, ekonomikas un sabiedrības noturību, kā arī enerģētikas infrastruktūru.
Braže aicināja ierobežot Krievijas spējas ražot raķetes, dronus un citus ieročus, regulāri nosakot jaunas sankcijas papildus plānotajām sankciju kārtām, par kurām vienošanās process mēdz būt lēns, informē Ārlietu ministrija.
Lasiet arī:
Dombrava atklāj, kurā klasē mācīsies viņa septiņgadīgā meita – tas ir pārsteidzoši
“Dzīvē nav nejaušību,” – Nepālā pazudušo latviešu meita publicē skaudru vēstījumu
Nakts auzu putra, olu kēksiņi un citas vienkāršas receptes steidzīgiem rītiem pirms skolas
“Tà ir tavas dvèseles izvèle,” – Una Ulme velta siltus vārdus Nepālā pazudušajai skolotājai
Trīs zodiaka zīmju dzīvē atvērsies jauna nodaļa, kas ilgs septiņus gadus