Suņi, tāpat kā cilvēki, nepazīstamas situācijas uztver atšķirīgi – viens droši dosies izpētīt nezināmo, bet cits vispirms uzmanīgi vēros un izvērtēs iespējamos riskus. Suņa reakcijas ietekmē gan iedzimtais temperaments, gan vide, iepriekšējā pieredze un pašreizējā pašsajūta.
“Rimi Mājdzīvniekiem” suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede skaidro, kā optimisma un pesimisma tests var palīdzēt labāk izprast suņa pasaules uztveri.
Kognitīvā nosliece raksturo to, kā cilvēks vai dzīvnieks interpretē neskaidru situāciju, kuras iznākumu nav iespējams iepriekš paredzēt. Emocionāli stabils un par apkārtējo vidi pārliecināts suns biežāk izvēlēsies izpētīt nepazīstamo. Savukārt piesardzīgāks vai nedrošāks suns var vilcināties, rūpīgāk vērot apkārtni vai izvēlēties neriskēt.
Optimisma tests nav personības tests cilvēkiem ierastajā izpratnē. Tas drīzāk palīdz novērtēt suņa pašreizējās gaidas un emocionālo noskaņojumu konkrētajā situācijā.
Testa pamatā ir vienkāršs princips. Suns vispirms iemācās, ka vienā noteiktā vietā noliktā bļodā vienmēr atrodams gardums, bet bļoda, kas atrodas citā vietā, ir tukša. Kad suns šo atšķirību ir apguvis, bļodu novieto jaunā vietā – starp abām iepriekšējām pozīcijām.
Ja suns ātri un droši dodas bļodu pārbaudīt, viņš, visticamāk, sagaida pozitīvu iznākumu. To raksturo kā optimistiskāku kognitīvo noslieci. Savukārt ilgāka vilcināšanās, uzmanīga apkārtnes vērošana vai nevēlēšanās tuvoties var liecināt par piesardzīgāku situācijas interpretāciju.
Optimismu un piesardzību nevajadzētu iedalīt “labā” un “sliktā” temperamentā. Optimistiskāks suns bieži ir zinātkārāks, labprāt izpēta jaunas vietas un vieglāk iesaistās jaunās aktivitātēs, taču reizēm var rīkoties impulsīvāk un mazāk izvērtēt riskus.
Piesardzīgāks suns vispirms novērtēs situāciju un tikai tad rīkosies, tādējādi izvairoties no iespējami nepatīkamas vai bīstamas pieredzes. Tomēr izteikta nedrošība var radīt lielāku stresu un apgrūtināt pielāgošanos pārmaiņām vai jaunai videi.
Daļa suņu jau kopš kucēna vecuma ir drosmīgāki un zinātkārāki, bet citi – jutīgāki pret skaņām, kustībām, nepazīstamiem cilvēkiem un pārmaiņām. Taču būtiska nozīme ir arī videi un pieredzei.
Droša un paredzama vide, pozitīva socializācija un uzticamas attiecības ar saimnieku palīdz sunim veidot pārliecību par apkārtējo pasauli. Savukārt ilgstošs stress, sāpīga pieredze, nepastāvīga vide vai traumatiski notikumi var veicināt bailes un nedrošību. Vienlaikus piesardzīga reakcija ne vienmēr nozīmē, ka suns ir nelaimīgs – tā var būt daļa no viņa individuālā temperamenta.
Viens tests vai viena reakcija nevar pilnībā raksturot suņa temperamentu un emocionālo stāvokli. Jāņem vērā viņa ikdienas uzvedība, ķermeņa valoda, reakcijas dažādās situācijās, iespējamās stresa pazīmes, veselības stāvoklis un dzīves apstākļi.
Īpaša uzmanība jāpievērš pēkšņām uzvedības pārmaiņām. Ja suns kļūst arvien piesardzīgāks, izvairās no iepriekš ierastām aktivitātēm vai vairs nevēlas izpētīt apkārtni, tas var liecināt par ilgstošu stresu, diskomfortu vai veselības problēmām. Šādā gadījumā ieteicams konsultēties ar veterinārārstu, bet, ja veselības problēmas netiek konstatētas, – ar sertificētu suņu uzvedības speciālistu.
Jo labāk saimnieks izprot sava suņa temperamentu un reakcijas, jo vieglāk ir radīt sunim drošu vidi, izvēlēties piemērotas aktivitātes un palīdzēt veiksmīgi tikt galā ar jaunām situācijām, norāda speciāliste.
Lasiet arī:
“Ērkšķu” šova jaunās sezonas 12 dalībnieču dzīvesstāstos izceļas četras skarbas likteņa līnijas
Ar košiem raksturiem un milzu ambīcijām – zināmi “Lauku sētas” jaunie dalībnieki
Dziedošais policists Nikolajs Puzikovs kļuvis par tēti
Krievijā draud Vācijai ar VDR atjaunošanu, strauji pasliktinoties abu valstu attiecībām