Pilnīgas kravu kustības pārtraukšanas gadījumā austrumu virzienā Liepājas ostas kopējais kravu apgrozījums samazinātos par aptuveni 40%, norādīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāvji.
Komentējot rosinājumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, Liepājas SEZ norādīja, ka, ierobežojot tranzītkravas, Liepājas osta pazaudētu visas Centrālāzijas kravas.
Liepājas SEZ uzsvēra, ka vairāku gadu laikā ir rūpīgi strādāts, lai veidotu tranzītkravu koridoru uz Centrālāzijas valstīm.
Piemēram, Brazīlijas cukurs un Argentīnas soja ar kuģiem tiek atvesti uz Liepājas ostu un tālāk pa dzelzceļu tiek vesti uz Centrālāzijas valstīm. Vienlaikus patlaban ostas uzņēmumiem ir noslēgti līgumi par kravu pārkraušanu no un uz Kazahstānu un Uzbekistānu.
Gadījumā, ja tiks ierobežots graudu tranzīts uz trešajām valstīm, tas automātiski strauji kāpinās pasaules cenas graudiem, proti, pārtikai, kas ietekmēs inflācijas pieaugumu Eiropā un pasaulē kopumā, akcentēja Liepājas SEZ.
Liepājas SEZ aprēķini liecina, ka pilnīgas kravu kustības pārtraukšanas gadījumā austrumu virzienā Liepājas ostas kopējais kravu apgrozījums samazinātos par aptuveni 40%. Šāds apgrozījuma kritums samazinātu Liepājas SEZ pārvaldes ieņēmumus no ostas maksām un ar tām saistītajiem maksājumiem, radot aptuveni četru līdz sešu miljonu eiro deficītu pret plānotajiem budžeta ieņēmumiem.
Tas būtiski ietekmētu Liepājas SEZ pārvaldes darbību un samazinātu aptuveni 1000 darba vietu Liepājas ostas termināļu un Liepājas SEZ komersantu vidū.
SEZ pārstāvji arī skaidroja, ka Liepājas ostas stividorkompānijas strādā ar pasaules lielākajiem graudu un lauksaimniecības preču pircējiem, piemēram, ar ASV “Archer Daniels Midland” vai Singapūras “Olam Agri”. Tādējādi no Liepājas SEZ attīstības viedokļa sadarbība tiek veidota ar uzņēmumiem, kuri aktīvi strādā tirgos, kuros nonāk liela daļa Latvijas graudu, piemēram, Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā.
Liepājas SEZ pārstāvji papildināja, ka lielās lauksaimniecības kompānijas iepērk produktus, tostarp graudus, no Austrālijas, Kazahstānas, Argentīnas, ASV, Krievijas, Lietuvas un arī Latvijas. Tādējādi, ja tiktu ierobežota starptautisko kompāniju darbība Latvijas ostās,
tas nozīmētu, ka šīs kompānijas nepirks Latvijas zemnieku izaudzētos graudus, bet strādās ar citām Baltijas jūras ostām, tostarp Lietuvā, Polijā un Igaunijā.
Liepājas ostā 2025. gadā tika pārkrauti kopumā 6,87 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2024. gadā. Liepājas osta pēc pārkrauto kravu apmēra pērn bija trešā lielākā osta Latvijā.
Kā ziņots, koalīcijas partijas pirmdien sadarbības sanāksmē Saeimā spriedīs par rosinājumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju.
Nacionālā apvienība (NA) rosinājusi aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu uzglabāšanu Latvijas ostās, muitas noliktavās un brīvajās zonās.
Atbalstu šim priekšlikumam paudusi Zaļo un zemnieku savienība un “Jaunā vienotība”, kā arī opozīcijas partija “Progresīvie”.
Vienlaikus skatīšanai valdībā tiek virzīti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ļaut Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) no tranzītā pārvadātām graudu kravām ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei.
Lēmumu par PVD tiesībām kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās valdība plāno pieņemt šonedēļ.