Galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) uzvara Saksijas-Anhaltes federālās zemes vēlēšanās gan iezīmē zaudējumu kancleram Frīdriham Mercam (Friedrich Merz), gan kalpo kā brīdinājums tiem Eiropas līderiem, kuri cīnās ar lēnu izaugsmi un uzticības zudumu lielajām partijām, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
AfD, kam 6.septembrī notikušajās vēlēšanās pietrūka vien mazliet, lai iegūtu vairākumu, kļuvusi par opozīcijas seju. Merca pārstavētās partijas, Vācijas kristīgo demokrātu (CUD), Bundestāga frakcijas līderis Torstens Freijs (Thorsten Frei) to nodēvēja par valsts ūdensšķirtni. Arvien vairāk polarizētajā politiskajā sistēmā Mercs, kura popularitāte ir dramatiski kritusies, kļuvis par vienu galvenajiem mērķiem vēlētāju neapmierinātībai ar dzīves dārdzību, pensijām un ekonomisko nedrošību. “Infratest” veiktā aptauja liecina, ka 87% vēlētāju nav apmierināti ar Merca valdību, Citā aptaujā noskaidrots, ka teju trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, tostarp gandrīz puse no CUD vēlētājiem, uzskata, ka Mercs sagrāvis partijas izredzes.
Pirmajos komentāros pēc vēlēšanām Saksijā-Anhaltē Mercs CUD izpildpadomei 7.septembrī sacīja, ka rezultāti līdz pamatiem satricinājuši viņa partiju, tomēr viņš arī izslēdza iespēju, ka CUD varētu sadarboties ar AfD.
AfD norādījusi, ka uzvaru Saksijā-Anhaltē uzskata par pirmo soli pretī uzvarai valsts vēlēšanās, kas plānotas 2029.gadā. Tikmēr vismaz pagaidām nav pazīmju, ka CUD iekšienē veidojas sacelšanās pret Mercu.
Lai gan galēji labējās partijas Eiropā arī iepriekš bijušas pie varas,
AfD līdz šim lielākie panākumi raida nopietnu signālu citām valstīm, kurās tuvākajos mēnešos paredzētas vēlēšanas.
Francijā aptaujas liecina, ka galēji labējai partijai “Nacionālā alianse” (RN) ir lielas izredzes nākamgad uzvarēt prezidenta vēlēšanās. Franču finanšu ministrs Rolāns Leskurs (Roland Lescure) norādīja, ka Saksijas-Anhaltes vēlēšanu rezultāti ir ļoti satraucošs signāls. Viņš piebilda, ka tas parāda, ka starptautiskais populisma vilnis ir milzīgs izaicinājums.
Saksija-Anhalte ir federālā zeme, ko pamatā veido lauku apvidi, un tajā mīt apmērām 2,1 miljons iedzīvotāju. Pēc Vācijas atkalapvienošanas 1990.gadā Saksija-Anhalte zaudēja apmēram pusi iedzīvotāju. Vēlēšanu rezultātu daļēji var skaidrot ar nesadziedēto plaisu starp Vācijas rietumiem un savulaik komunismu pieredzējušo austrumdaļu. Pēc apvienošanās Vācijas austrumos rūpniecība lielā mērā iznīka, tomēr pēdējos 10 – 15 gados bija vērojama atkopšanās un stabila izaugsme. bezdarba līmenis nav daudz augstāks par vidējo valstī, un ir atjaunota ķīmijas rūpniecība un izveidoti jauno sektori, tostarp zaļās enerģijas jomā.
Tomēr vēlētāji nav ņēmuši vērā uzņēmēju grupu, ekonomistu un Merca brīdinājumus, ka balss par AfD, kas noskaņota pret imigrāciju, radītu risku tik ļoti nepieciešamo ārvalstu investīciju piesaistei, un atbaidītu valstij vajadzīgos profesionāļus.
Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnieks Torstens Fāzs (Thorsten Faas) sacīja, ka
AfD ir kļuvusi par ļoti pamanāmu politisko spēku, kas savu vēstījumu nodod daudz redzamāk un efektīvāk
nekā citas partijas. Viņš piebilda, ka tas tuvākajā laikā nemainīsies, tā radot izaicinājumu federālās valdības centieniem zīmēt pozitīvu valsts un tās nākotnes ainu.
Izskatās, ka Mercam, kuram jāstājas pretī dziļajai krīzei Vācijas rūpniecības pamatnozarēs, un kurš grib īstenot pensiju reformu, kas ir īpaši nepopulāra tieši Vācijas austrumu daļā, nebūs vieglu atbilžu. “Volkswagen AG” septembra sākumā ziņoja par restrukturizāciju, kas nozīmēs arī 50 000 darbinieku atbrīvošanu visā pasaulē un lielu rūpnīcu slēgšanu Vācijā, un tas iezīmē drūmo skatu, kas paveras Eiropas lielākās ekonomikas priekšā.
AfD lielisku atspēriena punktu devušas arī augstā energoresursu izmaksas, ko izraisījusi Krievijas agresija un šogad arī karš Irānā. Partija atrada dzirdīgas ausis saviem argumentiem, ka Berlīnes atbalsts Ukrainai esot nevajadzīgi nostādījis Krieviju pretinieka lomā, tādējādi paaugstinot naftas un dabasgāzes cenas.
2025.gadā, stājoties amatā, Mercs solīja nopietnas reformas, lai atdzīvinātu ekonomiku. Tiesa, pagaidām redzamu rezultātu ir maz, un vēlētāji, jo īpaši Vācijas austrumos, to ņēmuši vērā.
Lasiet arī: Vācu labējie radikāļi gūst ievērojamu uzvaru reģionālajās vēlēšanās