Vācijas galēji labējiem spēkiem izdevies gūt lielāko uzvaru reģonālajās vēlēšanās kopš 2.pasaules kara, un “Alternatīva Vācijai” (AfD) pirmo reizi pietuvojusies reālai iespējai nākt pie varas, raksta “Politico.”
Federālo zemju vēlēšanas tiek uzskatītas par galveno pārbaudījumu, kas noteiks, vai pret imigrāciju noskaņotā, Krievijai draudzīgā AfD, kas pašlaik kļuvusi par Eiropas lielākās ekonomikas populārāko partiju, spēs popularitāti pārvērst vietās valdībā. Partija neslēpj, ka Vācijas austrumu reģionu Saksiju-Anhalti uzskata par pamatu savām ambīcijām valstiskā līmenī un izmanto saukli “Tas sākas šeit.”
AfD Saksijas-Anhaltes federālās zemes premjerministra amata kandidāts Ulrihs Sigmunds (Ulrich Siegmund), svinot uzvaru, sacīja, ka partija ierakstījusi sevi vēsturē, un, sākot ar Saksiju-Anhalti, atgūs Vāciju. 6.septembra vakarā, kad bija saskaitītas gandrīz visas balsis, AfD bija saņēmusi 44% vēlētāju atbalstu, kas dod 39 vietas federālās zemes parlamentā, un līdz 42 vietām, kas dotu stabilu vairākumu, pietrūkst vien trīs vietu.
Tagad politiskā kaulēšanās par iespēju iegūt varu, visticamāk, būs saistīta ar to, vai AfD spēs vienoties ar populistisko kreisā spārna partiju BSW, ko dibinājis bijušais Austrumvācijas komunistiskās partijas biedrs. Cits variants būtu pārliecināt citu partiju deputātus mainīt politisko piederību.
Rezultāti ir graujoši Vācijas Kristīgo demokrātu partijai, kuru pārstāv pašreizējais Vācijas kanclers
Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz). Tā ieguvusi vien 18% vēlētāju atbalsta (2021.gadā Saksijā-Anhaltē kristīgos demokrātus atbalstīja 37,1% vēlētāju). AfD uzvara federālās zemes vēlēšanās raisījusi arī runas par iespējumu kancleru nomaiņu. Sigmunds norādīja, ka viņa pārstāvētās partijas uzvara ir skaidrs signāls Mercam. Viņš paziņoja, ka katra diena, ko Mercs pavada kanclera amatā, ir diena par daudz.
Tomēr joprojām ir aktuāls jautājums, vai AfD izdosies tikt pie varas. Viena no partijas līderēm, Alise Veidela (Alice Weidel), nekavējoties apsveica vēsturisko uzvaru, un sacīja, ka AfD dots skaidrs mandāts, lai vadītu reģionālo valdību. Sigmundam tagad būs jāsaprot, vai viņš var savākt pietiekamu atbalstu, lai iegūtu 42 vietu vairākumu. Veidela sacīja, ka viņas partija vienmēr ir atvērta sadarbībai ar koalīcijas partneriem.
Visticamākais partneris ir populistiskā Sahras Vāgenknehtas BSW, kas iepriekš nosodījusi lielo partiju “ugunsmūri” pret galēji labējiem, dēvējot to par antidemokrātisku. BSWW varētu iegūt četras vietas reģionālajā parlamentā.
AfD arī aicinājusi kristīgo demokrātu biedrus pamest savu partiju un apvienot spēkus ar galēji labējiem.
Saksijas-Anhaltes vēlēšanu iznākums ir nepatīkams kristīgajiem demokrātiem, kas federālajā zemē pie varas bijuši 24 gadus. Partijas ģenerālsekretāre Frančiska Hopermane (Franziska Hoppermann) rezultātu nodēvēja par ļoti sarežģītu un kopumā raksturoja kā sakāvi.
Tas, ka četri no desmit Saksijas-Anhaltes vēlētājiem, par spīti tam, ka valsts drošības dienesti konkrētās federālās zemes partijas atzaru iekļāvuši labējo ekstrēmistu organizāciju sarakstā, atbalstījuši Afd, iezīmē Vācijas austrumos valdošo plašo neuzticēšanos lielajām partijām, medijiem un sabiedriskajām institūcijām.
Partija parādījusi labāko sniegumu kopš dibināšanas 2013.gadā, solot deportēt migrantus, veidot ciešākas attiecības ar Maskavu (tostarp atjaunojot apmaiņas programmas skolās), aizvākt varavīksnes karogus no skolām un piedāvājot 2000 eiro atbalstu par pirmajiem diviem bērniem, un 4000 eiro par katru nākamo bērnu ģimenē.
Tomēr izskatās, ka AfD panākumi mazāk saistīti ar partijas solījumiem, un vairāk – ar pieaugošo neuzticēšanos lielajām partijām, jo īpaši Mercam un viņa konservatīvajam blokam.
Saksija-Anhalte ir starp federālajām zemēm ar zemākajiem ienākumiem, un ekonomiskās situācijas radītā trauksme bija nopietns faktors. Apmēram 70% aptaujāto sacīja, ka ļoti uztraucas par to, ka pieaugošās cenas neļaus nomaksāt visus rēķinus, un 58% baidās, ka nespēs saglabāt dzīves standartus.
Lasiet arī: Krievija pastiprina dezinformācijas kampaņas Vācijā