Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” ietvaros izbūvētā pārvada laiduma pār Lastādijas ielu un Ģenerāļa Radziņa krastmalu ar balstu Daugavā konservācijas projekta izstrādei nepieciešami 81 414 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums.
SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) aģentūrai LETA skaidroja, ka pārvada kopējais garums ir 140 metri. Pārvads ir nozīmīgs un inženiertehniski sarežģīts posms iepriekš plānotā tilta projekta realizācijā. Patlaban ir nepieciešama pārvada laiduma virs Daugavas atsegtās daļas konservācija līdz tilta būvniecības sākšanai.
Tilta būvniecības pabeigšanas nākamais solis būs pārvada balstu un šķērsojuma izbūve no Zaķusalas, kuru īstenos pēc atbilstoša finansējuma piesaistes un “Rail Baltica” prioritātēm.
SM informatīvajā ziņojumā teikts, ka, balstoties uz EDzL sniegto informāciju, Rīgas Centrālās stacijas 3A apakšposma, kas ietver pārvadu un balstu, konservācijas darbu, tostarp konservācijas projekta un konservācijas būvdarbu, provizoriskās izmaksas līdz 2035. gadam ilgtermiņa konservācijas scenārijā veido aptuveni 551 000 eiro bez PVN.
Savukārt minimālie uzturēšanas darbi līdz konservācijas darbu sākumam vai būvdarbu atsākšanai veido 31 069 eiro bez PVN. Tādējādi kopējās identificētās 3A konservācijas un uzturēšanas vajadzības veido aptuveni 582 069 eiro bez PVN.
Lai nodrošinātu normatīvajam regulējumam atbilstošu turpmāko rīcību un sagatavotu pamatu konservācijas būvdarbu iepirkumam, nepieciešams finansējums 67 284 eiro bez PVN Rīgas Centrālās stacijas 3A apakšposma inženierbūves konservācijas projekta izstrādei. Indikatīvā summa ar PVN veido 81 414 eiro.
Ministrijā uzsver, ka konservācijas projekta izstrādes finansēšana ir uzskatāma par neatliekamu priekšdarbu, nevis par pilna konservācijas būvdarbu finansējuma piešķiršanu. Konservācijas projekta izstrāde ļaus EDzL precizēt darbu apjomus, risinājumus, izmaksas un iepirkuma prasības, kā arī nodrošināt turpmāku konservācijas darbu iepirkšanu atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam.
Rīgas Centrālās stacijas 3A apakšposma inženierbūves konservācijas projekta izstrāde ir tikai daļa no kopējās Rīgas Centrālās stacijas konservācijas un būvlaukuma atbrīvošanas pasākumu kopuma, par ko Ministru kabinets (MK) tiks informēts atsevišķi.
Ministrijā uzsver, ka finansējuma piešķiršana būtu vērtējama kā neatliekams sagatavošanās pasākums, lai novērstu turpmāku būves tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, nodrošinātu konservācijas darbu dokumentācijas sagatavošanu un mazinātu valsts budžetam potenciāli lielākus izdevumus nākotnē.
Pēc konservācijas projekta izstrādes tiks sagatavota informācija izskatīšanai MK par nepieciešamo finansējumu un citiem apstākļiem konservācijas darbu veikšanai.
LETA jau ziņoja, ka “Rail Baltica” projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot “Rail Baltica” pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot “Rail Baltica” un esošo dzelzceļa tīklu.
Tādējādi projekta pirmajā kārtā netiek iekļauts tā sauktais “Rīgas loks”.
Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Lasiet arī:
“Cerības joprojām ir,” – atklāj, kāpēc aizvien var cerēt uz izdzīvojušo atrašanu Nepālā
“Ērkšķu” šova jaunās sezonas 12 dalībnieču dzīvesstāstos izceļas četras skarbas likteņa līnijas
Ar košiem raksturiem un milzu ambīcijām – zināmi “Lauku sētas” jaunie dalībnieki
VIDEO | “Betons” desmit metru biezumā – alpīnists Liepiņš skaidro, cik postoša ir katastrofa Nepālā