Kijivā noritējušās miera sarunas bija simbolisma piesātinātas, un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) sūtņi pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma spēra soļus uz Ukrainas zemes, raksta britu raidorganizācija BBC.
Amerikāņu sarunvedējiem uz Kijivu nācās doties ar vilcienu, lai izvairītos no krievu lidrobotu uzbrukumiem – tie ir ieroči, kas tas tiek palaisti pēc Krievijas diktatora Putina pavēles, un tikai dažas stundas pirms tam ASV sūtņi sēdēja pie viņa galda Maskavā. Simboliski bija arī tas, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Stīvu Vitkofu (Steve Witkoff) un Džaredu Kušneru (Jared Kushner) sagaidīja Kijivas Svētās Sofijas katedrālē, kas ir ne vien ukraiņu senvēstures piemineklis, bet arī atrodas vien dažus metrus no valsts drošības dienestu galvenās mītnes, kurai 4.septembrī tika uzbrukts ar krievu lidrobotiem.
Abas puses pavadīja vairākas stundas sarunās, un vēlāk ukraiņiem un amerikāņiem pievienojās arī dažu Eiropas valstu drošības padomnieki, tostarp Lielbritānijas pārstāvis Džonatans Pauels (Jonathan Powell). Pēc tam sarunu dalībnieki labvēlīgi izteicās par nozīmīgām diskusijām, kas izskanējušas, un izteica cerību, ka varētu atsākt trīspusējas sarunas, kurās būtu iesaistīti kā amerikāņi, tā eiropieši.
Tomēr ir saglabājušās fundamentālas viedokļu atšķirības. ASV sūtņi bija ieradušies taisnā ceļā no Maskavas, kur Putins viņiem teica, ka Krievija kaujas laukā gūst “taustāmus panākumus.” Ukrainā amerikāņi uzklausīja citādāku viedokli. Ukrainas amatpersonas norādīja, ka kopš augusta atgūts vairāk teritorijas nekā zaudēts, un Krievijas pusē cietušo un bojāgājušo skaits sasniedzis 42 000 personu.
Putins Vitkofam un Kušneram sacīja, ka jātiek galā ar konflikta sakni,
kas iekļauj viņa prasību iegūt Ukrainai piederošās teritorijas, Kijivas atteikšanos no domas pievienoties NATO, un ukraiņu armijas ievērojamu samazināšanu. Zelenskis pēc sarunām sacīja, ka Ukrainai nepieciešamas stingras un skaidras drošības garantijas, tostarp spēcīga armija. Viņš arī ļāva noprast, ka negrasās atdot krieviem ukraiņu zemi valsts austrumos.
Tikmēr Vitkofs uzstāja, ka panākts progress, un ir viss nepieciešamais, lai panāktu vienošanos. Tajā pašā laikā viņš arī atzina, ka starp iesaistītajām pusēm ir nopietnas domstarpības, un ir nepieciešams panākt kompromisu, bet pašlaik esot grūti prognozēt, kā tas varētu notikt.
Pagaidām Kijiva gatavojas karadarbības turpinājuma, un sagaida, ka priekšā ir skarba ziema. Daži diplomāti runā par iespēju logu nākamajā pavasarī, kamēr citi ir daudz pesimistiskāki.
Zelenskis pateicās ASV sūtņiem par vizīti, jo īsais pārtraukums uzbrukumos devis Kijivas iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamo atelpu, tomēr vien retais uzskata, ka tā būs ilgstoša.
Lasiet arī: Krievijā draud Vācijai ar VDR atjaunošanu, strauji pasliktinoties abu valstu attiecībām