ASV, vēl vairāk sarežģījot jau tā saspringtās starptautiskās attiecības, cenšas panākt Starptautiskās Krimināltiesas “sistemātisku izformēšanu,” mudinot NATO dalībvalstis atteikties no Romas statūtiem, raksta “Politico.”
Saskaņā ar trīs anonīmu NATO diplomātu teikto, slēgtā 32 NATO dalībvalstu vēstnieku sapulcē jūlijā Briselē ASV sūtnis Metjū Vitekers (Matthew Whitaker) lūdzis alianses valstu palīdzību SKT izformēšanā, un aicinājis atteikties no Romas statūtiem. Vitekers savu uzrunu esot noslēdzis ar vārdiem, ka amerikāņi rūpīgi vēros, kurš viņus atbalsta.
Spiediena izdarīšana pamest SKT, ir daļa no plašākas ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas kampaņas pret starptautiskajām institūcijām un noteikumiem, ko tā uzskata par ASV rīcības brīvību ierobežojošiem. Kampaņu vada ASV bažas, ka tās amatpersonas varētu tikt tiesātas par kara noziegumiem. Baltais nams arī virzās uz izstāšanos no Parīzes Klimata vienošanās, ASV ir pametušas Pasaules Veselibas organizāciju un ANO Cilvēktiesību padomi, un izdarījušas spiedienu uz uzņēmumiem, lai tie atteiktos no dalības Kosmosa samitā Parīzē. Tāpat Baltais nams uzsācis virkni tirdzniecības ķīviņu.
Papildus Vitekera komentāriem, ASV misija NATO delegācijām izplatīja paziņojumu, kurā sacīts, ka ASV sistemātiski izformēs SKT spējas, un aicināja spert soļus, lai atteiktos no Romas statūtiem. Tāpat sabiedrotie aicināti izvērtēt risku, ko SKT rada to valstīm, publiski nosodīt tiesa pilnvaru pārsniegšanu un pārtraukt atbalstu SKT. Dokumentā sacīts, ka nekavējoties un uz visiem laikiem jāpārtrauc SKT šarādes. Lai gan NATO kā organizācija nav starp Romas statūtu parakstītājām, visas alianses dalībvalstis, izņemot Turciju un ASV, pieņēmušas Romas statūtus.
Pretestību SKT šovasar aizsāka ASV valsts sekretārs Marko Rubio
(Marco Rubio), kas apvainoja tiesu ASV suverenitātes apdraudēšanā. Viņš 13.jūlijā sacīja, ka SKT un tās draugi vedot karu pret ASV, nevis ar lodēm vai raķetēm, bet ar statūtiem un tā dēvēto starptautisko likumu spēku. Rubio piebilda, ka, ja tiesa uzskata, ka var atņemt ASV suverenitāti, amerikāņi parādīšot savas apņēmības apmērus.
SKT dibināta 2002.gadā, lai tiesātu personas, kas apsūdzētas visnopietnākajos starptautiskajos noziegumos, tostarp genocīdā un kara noziegumos. Pēdējo reizi izmeklēšana pret ASV amatpersonām tika uzsākta 2020.gadā, kad SKT uzsāka lietu par iespējamajiem ASV karavīru pastrādātajiem kara noziegumiem Afganistānā. Gadu vēlāk lieta zaudēja prioritāti. Tagad SKT saskārusies ar aicinājumiem izmeklēt ASV uzbrukumus laivām Karību jūrā, ko amerikāņi pamato ar cīņu pret narkotiku kontrabandu.
ASV kampaņa iezīmē sensitīvu brīdi NATO. Alianse saskārusies ar spriedzi, kad daudzas Eiropas valstis atteicās iesaistīties Trampa uzsāktajā karā Irānā, tā izsaucot Trampa dusmas. Vašingtona satricināja aliansi arī tad, kad Tramps izteica draudus pārņemt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi. Alianse spēja pārvarēt plaisas ikgadējā samitā Ankarā, bet tikai dažas dienas vēlāk ASV prasība izformēt SKT atjaunoja spriedzi. Viens no NATO diplomātiem sacījna, ka Vitakera komentāri bija diezgan šokējoši, savukārt cits piebilda, ka tas bijis sarūgtinoši.
Diplomāti pastāstīja, ka, atbildot uz Vitakera izteikumiem,
Francija un Nīderlande aizstāvējušas SKT, un likušas noprast, ka ir pret tiesas izformēšanu.
ASV delegācija NATO neatbildēja lūgumam sniegt komentārus. Francijas delegācija atteicās komentēt situāciju, bet uzsvēra, ka atbalsta SKT. Nīderlandes delegācija atsaucās uz valsts ārlietu ministra Toma Berendsena (Tom Berendsen) teikto, ka Nīderlande pilnībā atbalsta SKT.
Amerikāņu sūtņi arī runājuši par Eiropas valstu divējādo nostāju. ASV Valsts departaments esot apņēmies rūpīgi vērot valstis, kas atsakās “noraidīt SKT viltus autoritāti,” tajā pašā laikā paļaujoties uz ASV palīdzību. Augustā Vašingtona piemēroja sankcijas SKT augstākajām amatpersonām.
SKT pārstāvis sacīja, ka tiesa turpina koncentrēties uz tās pilnvaru neatkarīgu un neiespaidotu izpildi saskaņā ar Romas statūtos noteikto, lai aizstāvētu upurus un taisnīgumu.
Kampaņa pret SKT noris uz citu ASV centienu fona. Vašingtona ēlas panākt, lai Kanāda un Eiropa uzņemas lielāku atbildību par savu aizsardzību. NATO valstīm augustā nosūtītā aptaujas anketa, kurā tika prasīts to viedoklis par ASV ārpolitiku, tostarp Tuvajos Austrumos, tiek uzskatīta par centieniem piespiest pieslieties ASV viedoklim apmaiņā pret palīdzību aizsardzībā.
Lasiet arī: Tramps noliek Islandi zem ASV karoga; amerikāņu vēstnieks izsaukts uz pārrunām