Starptautiskā Demokrātijas un vēlēšanu uzraudzības institūta (IDEA) jaunākajā ziņojumā sacīts, ka demokrātijas sabrukums Vašingtonā kaitē starptautiskajiem likumiem un aliansēm, kas būtiskas Eiropas drošībai, palielinot starptautiska konflikta iespējamību, raksta “Politico.”
Normu un atbildības uzņemšanās vājināšanās ASV rada spiedienu uz aliansēm un likumiem, uz kuriem paļaujas visā pasaulē, tajā pašā laikā ļaujot valdībā uzbrukt institūcijām pašu mājās. IDEA ģenerālsekretārs Kevins Kasass-Zamora (Kevin Casas-Zamora) sacīja, ka jebkam, kas notiek ASV, sekas jūtamas visā pasaulē, un tieši tas tagad vērojams.
IDEA, salīdzinot 2025.gadu ar 2020.gadu, konstatējis statistiski nozīmīgu lejupslīdi septiņos ASV demokrātijas radītājos. To vidū ir tiesu sistēmas neatkarība, taisnīguma pieejamība, parlamenta efektivitāte, preses brīvība un vārda brīvība. Gandrīz puse no 30 rādītājiem, kas tiek izmantoti ASV demokrātijas līmeņa izvērtēšanai, nokritušies uz zemākajiem rādītājiem kopš 1975.gada.
Demokmrātijas sabrukums notiek uz ļoti polarizēta fona. Jūlijā Lovija institūta analīzē ASV politika raksturota kā izteikti sašķelta, un pretējās nometnes viena otru redz kā ienaidniekus, un tad, kad tas ir izdevīgi, attaisno pret demokrātiju vērstu rīcību.
Ziņojumā norādīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) 2025.gadā strauji koncentrējis izpildvaras spēkus, un
rezultāts ir tālejošas sekas, kas apdraud tiesiskumu gan uz vietas, gan starptautiski,
un rada pārbaudījumus starptautiskajām aliansēm un daudzpusējai sadarbībai. Novērtējumam ir ļoti konkrēts politiskais fons. 2025.gada februārī ar izpildrīkojumu tika noteikts, ka amatpersonas, kas strādā ar ASV ārpolitiku, ir tieši pakļautas prezidenta, un nespēja ieviest viņa politiku var novest pie profesionāla disciplinārsoda.
Kasass-Zamora sacīja, ka Trampa pārmērības atspoguļojas tajā, kā valdības attaisno uzbrukums demokrātiskajām institūcijām un pilsoniskajai sabiedrībai. Varot vērot konkrētus gadījumus, kad valstis ņem piemēru no norisēm ASV. Viņš norādīja, ka daudzi no argumentiem, ko adminsitrācija izmantoja USAID programmas slēgšanai, vēlāk tika izmantoti Serbijā, lai ierobežotu pilsoniskās organizācijas, kas valdībai nebija tīkamas.
ASV demokrātijas sabrukums ir daļa no plašākas lejupslīdes. 2025.gadā 98 no 173 valstīm (jeb 57%) vismaz viens no demokrātiskuma rādītājiem piecu gadu laikā samazinājās. Šis bija vienpadsmitais gads pēc kārtas, kad vairāk valstīs demokrātiskums sarūk, nevis pieaug. ASV nav izolēts gadījums, tomēr apjoms un demokrātijas sabrukuma iespaids rada īpaši ievērojamas sekas.
IDEA secinājumu centrā ir brīdinājums, ka demokrātijas sabrukums rada drošības problēmas.
2025.gadā pasaulē fiksēti 65 vardarbīgi konflikti, to vidū astoņi konflikti starp valstīm, kas ir augstākais rādītājs kopš 1946.gada. Ziņojumā norādīts, ka politiskās hibrīdsistēmas, kur pastāv demokrātiskas procedūras, bet politiskā konkurence un tiesību pielietošana ir vāja, konfliktos tiek ierautas daudz biežāk nekā pilnībā autoritāras sistēmas, vai sistēmas, kur demokrātija ir funkcionējoša.
Kasass-Zamora norādīja uz Krieviju kā uzskatāmu piemēru – pēc viņa domām, Krievija, kurā valda demokrātija, ar skaidru atskaitīšanās sistēmu, preses brīvību un pilsoniskajām organizācijām, kas spējīgas pašas sevi organizēt un pieprasīt atbildību no ierēdņiem, nebūtu iebrukusi Ukrainā.
Eiropa demokrātiskuma ziņā joprojām ir priekšgalā, tomēr, salīdzinot 2025.gadu ar 2020.gadu, fiksēta lejupslīde 77 rādītājos, un izaugsme tikai 42. Vislielāko spiedienu izjūt pilsoniskās brīvības, pieeja taisnīgumam un uzticams vēlēšanu process.
Svaigs piemērs ir Vācija,
kur septembra sākumā galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) Saksijas-Anhaltes federālās zemes vēlēšanās ieguva 42,8% vēlētāju atbalstu, kas ir ievērojami vairāk nekā 2021.gada vēlēšanās. Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) kristīgie demokrāti ieguva vien 17,2% balsu. Tas ir sliktākais partijas rezultāts Saksijā-Anhaltē, un tagad lielās partijas cenšas izskaidrot AfD panākumus, un atturēt radikāļu partiju no nākšanas pie varas.
Kasass-Zamora sacīja, ka populistiski autoritāro partiju pievilcību nevar skaidrot tikai ar naidīgumu pret demokrātiju. Viņš norādīja, ka, neatkarīgi no tā, vai populistiski autoritārās partija sun to līderi šķiet uzrunājoši, to popularitāte ir simptoms. Tā ir simptoms tam, ka “sasodīti daudz cilvēku jūtas nedzirdēti.” Vēlētājus daudz vairāk var uztraukt drošas robežas, drošas apkaimes un godīgums nekā procedurāli argumenti par demokrātiskajām institūcijām. Eksperts norādīja, ka atbilde ir uztvert demokrātiskuma noturību kā drošības jautājumu. Demokrātijas sargāšanai esot jābūt drošības dienaskārtības centrā, nevis zemsvītras piezīmēs.
Lasiet arī: Eiropas spiegi atgūst gadu desmitiem liegtas pilnvaras